Šlesers nezaudē humora izjūtu 0
Elpu aizraujošāk par vēsti, ka Kņopienei “Volga”, izskanējis jaunums par Aināra Šlesera atgriešanos politikā. Ak vai, kā vīlušies tie, kas izgudrēm velti cerējās, ka enerģiskais piecu bērnu tēvs būs aprakts aizmirstībā neskaitāmu partiju būvgružu kaudzē, jo, lai kādas morālās sakāves nepelnīti cietis, AŠ ir slavens ar to, ka piecelsies kājās vienreiz vairāk, nekā sviests augšpēdu zemē.
Vēl nav zināms, kāds apstāklis atdzemdinājis Aināra apetīti pēc atgriešanās saviesīgā politiskajā dzīvē – vai tā bijis ierakstīts ievērojamā biznesmeņa plānotājā vai viņš saņēmis ielūgumu no tautas, vai kā tirgotājs nojautis, par cik šokējoši zemu cenu iespējams iekļūt 12. Saeimā, bet tas ir cieši, ka pāvests svētījis šo gājienu. Kā modes prece Šlesera kungs izcēlās jau tais laikos, kad trīs dienās izveda no Rīgas visu sniegu, radīja 50 000 darba vietas un, piesizdams ar nūju pie klints, palaida plūstam sarkanvīnu. Tagad jums vajadzētu redzēt Šlesera jauno traktoru! Tam atkal ir pilns vezums ar desas luņķiem un baltmaizes ņukām! Mākslinieks ir nopulējis elegantu stāstu, kas pagaidām vēl izklausās kā atraudziņa pēc iepriekš pastrādātajiem brīnumdarbiem – proti, Latvijai esot nieks piesaistīt 20 miljardus investīciju piecu gadu laikā.
Bez šaubām, šis vīrs nāk atpakaļ, lai uzsāktos darījumus pabeigtu līdz galam, gādājot ikkatram iedzīvotājam bezmaksas dzērienus, pasakainu kredītu kartes un pārējās ērtības. Un tas ir ļoti cienījami no politiķa puses, ja viņš nosauc apmēram, ar kādu summu vēlētājiem jārēķinās, kas būs ietaisīta parādos, ja laidīs hiperaktīvo atkal pie viņam pienākošās vietas varā.
Praktiskais vīrs kritiski pārbaudījis pašreizējo valsts attīstību un neatzinīgi krata galvu. Valdības organizētā taupības politika ir ārprātīgais ceļš uz nekurieni, katrā ziņā noteikti ne uz pilsoņu tūlītēju labklājību. Kur slejas apsolītie nekustamā īpašuma magnāta mistera Trampa debesskrāpji, kamdēļ lidostā nestrādā krāni, kāpēc nelaboti stāv tranzītvalsts lielceļi! Šlesera kunga prombūtnes laikā nemākuļi ir sabrucinājuši pašus labākos biznesa plānus un projektus, un, laizdamies kā svētais gars pāri nebeidzamajiem ūdeņiem, vēl nekronētais Latvijas premjers novērtē posta ainu – šai dīķī saimniekojuši brakonjēri.
Taču viņš nezaudē humora izjūtu – ir arī pozitīvās ziņas. Uzzinājuši par tehniski izveicīgā skaistuļa atgriešanos, bagātie investori bez kavēšanās atstājuši dakšiņas pusdienu galda kaviārā, lai steigtos uz laimīgo brīnumzemi, bet mūsu ekonomiskie emigranti, saukdami: “Šlesers is back!” – svētdienīgā un pacilājošā garastāvoklī Īrijā pako koferus mājupceļam. Savukārt latviešu reklāmas īsā un garā stāsta meistari ošņājas, visos gaisos jūtam atgriežamies sava biznesa ziedu laikus. Viņš – pa pusei cilvēks, pa pusei raķete – ir augšāmcēlies re- startēts! Nesiet šurp cementa maisus, vediet granti, iedarbiniet betona maisītājus – uzmūrēsim vēl vienu postamentu Ķengaraga kikboksa kauju gailim.
