Šlesers komentē tiesas spriedumu digitālās TV lietā: Šai lietai bija vien politiska motivācija 47
Lelde Veinberga, TV24
Par to, ka otrās digitālās televīzijas krimināllietā gaidāms attaisnojošs spriedums, uzņēmējs Ainārs Šlesers paredzējis jau pērnā gada pavasarī, komentējot tiesas spriedumu TV24 raidījumā “Ziņu TOP” apgalvoja pats šajā lietā apsūdzētais politiķis.
“Šajā lietā, izņemot politisku motivāciju, cita motivācija nemaz nav bijusi. Kā var cilvēku notiesāt, es runāju par sevi, ja es neesmu piedalījies lēmuma pieņemšanā, līguma slēgšanā, kas vispār ir saistīta ar cipara televīzijas ieviešanu? Gribu atgādināt, ka 2009. gadā 12. martā, krita Ivara Godmaņa valdība, tika apstiprināta Valda Dombrovska valdība. Visus līgumus ciparu televīzijas lietā noslēdza 30. martā, tad kad es biju opozīcijas deputāts. Kā var mani tiesāt par lietu, par kuru ir atbildīga Dombrovska valdība? Mēs Godmaņa valdības laikā izvēlējāmies “Lattelecom”, kura 51% pieder valstij, kā kompāniju kas ieviesīs, bet mēs neapstiprinājām nevienu līgumu, mēs neapstiprinājām nekādus komercnosacījumus, mēs vienkārši konceptuāli pieņēmām lēmumu. Viss pārējais notika tad, kad es nebiju valdībā. Uz jautājumu, kā ir iespējams safabricēt šādu lietu un kāda motivācija, šodien es jums atbildēšu. Tāpēc, ka pirms 18 gadiem tika uzsākta tā saucamā pirmā lielā ciparu televīzijas lieta un konkrēti tiesnesis Stukāns, kurš patreiz ir ģenerālprokurors, bija tas, kurš notiesāja tos cilvēkus pirmajā lietā. Tajā brīdī, kad notika attaisnošana, šī lieta tika izveidota kā fona lieta, lai ietekmētu to lielo lietu, kas ir izgāzusies. Tā ir atbilde, kādēļ šī lieta vispār tika uzsākta. Un, protams, Bordānam ar Jurašu ir savas savtīgās, politiskās intereses – viņi ir devuši solījumu cīnīties pret sliktajiem oligarhiem, atkal ir uzsildīta tā saucamā “oligarhu zupiņa” un viņi bija domājuši, ka Šlesers bēguļos, neies uz tiesas sēdēm un šī tiesa varētu vilkties līdz pat vēlēšanām, kur principā viņiem pat nebija svarīgi – notiesās vai nenotiesās, galvenais, lai būtu šis fons,” savu skatījumu pauž A. Šlesers.
Pēc A. Šlesera domām tas, ka šīs lietas būtība ir “politiska sazvērestība” paspilgtina fakts, ka ģenerālprokuroru Juri Stukānu augstajam amatam tieši deleģēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns ar partijas biedru Juri Jurašu. Tāpat partijas “Latvijā pirmajā vietā!” dibinātājs apsūdz J. Bordānu, J. Jurašu, J. Stukānu, kā arī prokuroru Monovīdu Zelču nelikumīgu darījumu piesegšanā, raksturojot viņus pat kā “noziedzīgu grupu”.
Uzņēmējs un politiķis arī steidz norādīt, ka lietas prokurors neesot no vasaras sākuma apmeklējis šīs lietas sēdes un nav piedalījies debatēs: “Viņam neinteresēja argumenti, ko advokāti pateiks par šo lietu. Uz lietu atnāca kādi pieci citi prokurori, katrs pa divām, pa četrām stundām pasēdēja. Skaidrs, ka viņi šo lietu nepārzina un līdz ar to, kad bija nepieciešams izteikt repliku no prokurora puses, viņš atteicās, jo nebija lietas kursā par tiem argumentiem, kas izskanēja.” Politiķis pozitīvi vērtē tiesneša darbu, kurš esot iedziļinājies lietas būtībā un konstatējis, ka tajā nav neviena cietušā. Savukārt pēc A. Šlesera domām “Lattelecom” šī darījuma rezultātā nopelnījis “simtiem miljonu eiro pēdējo 10 gadu laikā”.
