Kā Šlesers ar “pazīstamām sejām” grib “miermīlīgi pārņemt varu” 181
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmējs Ainārs Šlesers, atgriežoties politikā pēc desmit gadu pārtraukuma, sestdien pieteica jaunas partijas “Latvija pirmajā vietā” dibināšanu, bet tā vēl nav nodibināta.
Klātesošie tika aicināti desmit dienu laikā notariāli apstiprināt savu piekrišanu kļūt par jaunā politiskā spēka dibinātājiem, kam nepieciešami vismaz 200 paraksti. Vairāk nekā sešas stundas partijas faktiskais līderis un premjera kandidāts Ainārs Šlesers vadīja sapulci, kurā viņš pieteica cilvēkus gandrīz visiem nozīmīgajiem amatiem Saeimā un valdībā, kā arī nosauca Valsts prezidenta kandidāti, Saeimas ārpusfrakciju deputāti Jūliju Stepaņenko, kura Saeimā ievēlēta no “Saskaņas”.
J. Stepaņenko būšot arī partijas valdes priekšsēdētāja, vēl būs pieci līdzpriekšsēdētāji. A. Šlesera komandā pārsvarā ir cilvēki, kas nozīmīgus amatus ir ieņēmuši agrāk, bet dažādu iemeslu dēļ tos atstājuši. A. Šlesers šādu komandas izvēli pamatoja ar to, ka valstī pie varas ir jānāk profesionāļiem, “ir vajadzīgi buldozeri un lokomotīves, pietiek likt amatos pienapuikas”.
Viņš solīja, ka astoņos gados Latvija kļūšot par “Ziemeļu Dubaju”, kā arī daudz runāja par nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju, jo “nevar divu kaimiņu suņi riet viens uz otru”.
Grib “miermīlīgi pārņemt varu”
A. Šlesers vairākkārt atkārtoja, ka viņa vadītā partija pārņemšot varu valstī miermīlīgā, demokrātiskā veidā nākamā gada rudenī paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Šī esot vienīgā alternatīvā opozīcija tagadējām varas partijām, kuras visas dienas garumā viņš un citi runātāji kritizēja. Saeimas opozīcija – Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa” – esot nopirkti ar to pašu dāsno valsts finansējumu, kas ir piešķirts citām parlamentā pārstāvētām partijām.
To saņemot, pat izjukušas partijas, bet tiem politiskajiem spēkiem, kas grib ienākt politikā, esot noteikti ierobežojumi saņemt ziedojumus, kas neesot godīga konkurence, uzskata A. Šlesers. Tuvākajā laikā viņš plāno sākt braucienus uz reģioniem, lēšot, ka varētu nobraukt pa Latvijas ceļiem ap 50 000 kilometru. Partijas darba organizatoriskā puse ir uzticēta ģenerālsekretāram, bijušajam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas priekšsēdētāja kandidāte ir Linda Liepiņa, kura bija ievēlēta Saeimā no “KPV LV”, bet šo partiju pameta un vēlāk nolika arī Saeimas deputātes mandātu. Viņa ar pirmo numuru tikšot pieteikta Vidzemē.
Rīgas sarakstā pirmā būs J. Stepaņenko, bet A. Šlesers startēs kā pēdējais. Satiksmes ministra kandidāts ir bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš ar 1. numuru kandidēs Zemgales vēlēšanu apgabalā. Savukārt kādreizējais premjers un arī satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kurš no politikas aizgāja pirms vairāk nekā 20 gadiem, būs finanšu ministra kandidāts un saraksta līderis Latgalē.
Tieslietu ministra kandidāte ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča, kura bija agrākā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka komandā, bet dažus mēnešus pēc tagadējā KNAB vadītāja Jēkaba Straumes stāšanās amatā I. Jurča no darba KNAB aizgāja. Viņa ar pirmo numuru kandidēs Kurzemē. Visi minētie būs partijas līdzpriekšsēdētāji.
Kandidātu vairākumu pazīst sen
Kultūras ministra kandidāte ir bijusī Valsts kontroles komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, kas darbu atstāja pēc nesaskaņām ar VK jauno vadību. Viņa bijusi Valsts prezidentu Gunta Ulmaņa un Andra Bērziņa preses sekretāre, kā arī bijušā premjera V. Krištopana preses sekretāre. Šos amata pienākumus veikusi arī laikā, kad Saeimas priekšsēdētāja biedrs bija Ēriks Jēkabsons, kurš kopā ar A. Šleseru dibināja Latvijas Pirmo partiju.
Ē. Jēkabsons, kurš bijis arī iekšlietu ministrs, pašlaik atrodas ASV, bet drīz atgriezīšoties Latvijā un būšot partijas ārlietu ministra kandidāts. Iekšlietu ministra kandidāte ir neatkarīgā Saeimas deputāte Ļubova Švecova, kas ievēlēta no “Saskaņas”. Aizsardzības ministra kandidāts ir Raimonds Rublovskis, kurš iepriekšējās vēlēšanās arī startēja no “Saskaņas”.
Izglītības ministra kandidāte ir Ilze Stobova, bet sporta lietu ministrs, kas būšot jauns amats, – svarcelšanas treneris Viktors Ščerbatihs, kurš no Zaļo un zemnieku savienības bijis ievēlēts arī Saeimā. Ekonomikas un veselības ministra kandidātus A. Šlesers nenosauca, jo esot vairāki pretendenti. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī zemkopības ministru amatus plānots uzticēt partneriem no reģionu partijām.
Sapulcē vēl uzstājās influencere Maija Armaņeva, advokāts Aldis Alliks, Sandris Točs, kurš bija piedalījies arī A. Šlesera “pirmā politiskā projekta” – “Jaunās partijas” – dibināšanā 90. gadu beigās, un vēl vairāki runātāji, starp kuriem bija arī gados jauni cilvēki.
Sapulce notika Rīgas ostas teritorijā brīvā dabā, 50 cilvēkus nodalot ar žogu, jo ierobežojumi liedz pasākumā pulcēties lielākam cilvēku skaitam, ja nav notikusi Covid-19 drošības sertifikātu pārbaude. Netālu no tās norises vietas bija novietots buldozers, kas tika pieminēts vairākkārt, aicinot pie tā arī fotografēties.
A. Šlesers iepazīstināja ar rezolūciju pret obligāto vakcināciju, bet uzsvēra, ka partija nav pret vakcinēšanos – taču tai jābūt brīvai katra cilvēka izvēlei. A. Šlesers arī paziņoja, ka viņa vadītais spēks trešdien atbalstīs tautas pulcēšanos, ko organizē Saeimas neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kuru gan viņš esot dzīvē saticis tikai vienu reizi.
Arī ar L. Liepiņu viņš iepazinies tikai pirms mēneša, bet uzreiz abi sapratušies. L. Liepiņa sapulcē nodziedāja savas ģimenes himnu, pēc kuras izpildījuma A. Šlesers teica, ka tas gan viņam bijis pārsteigums, jo runas neesot saskaņotas.
