Šleseram “oligarhu lietā” piemērots aizdomās turētā statuss; “skaļie” krimināllikuma panti esot pazuduši 2
Politiķim Aināram Šleseram tā dēvētajā oligarhu lietā ir piemērots aizdomās turētā statuss, šodien preses konferencē pavēstīja pats Šlesers.
Viņš gan uzsvēra, ka šīs lietas izmeklēšana kopumā esot izgāzusies – “skaļie” Krimināllikuma panti pazuduši, bet aizdomās turētā statuss viņam noteikts saistībā ar “mazākiem” iespējamiem pārkāpumiem.
Šlesers norādīja, ka beidzot saņēmis informāciju par to, kas viņam tiek pārmests. Šleseram neesot tiesības izpaust detalizētas ziņas, taču viņš secinājis, ka lieta pret viņu ir “baltiem diegiem šūta”, un ka “oligarhu lieta ir beigusies”.
Lietā, kurā viņam piemērots aizdomās turētā statuss, neesot minēti panti par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par ko esot bijusi sākta oligarhu lieta. Tāpat tajā nav norādīts uz kādiem zaudējumiem valstij, apgalvoja politiķis.
Šleseram aizdomās turētā statuss piemērots 5.augustā.
Viņš norādīja, ka kontekstā ar visu situāciju viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā – konkrēto prasību noformulēs juristi, taču tā varētu būt saistīta ar ierobežotajām iespējām strādāt politikā.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA vēl vakar atteicās sniegt komentārus saistībā ar tā dēvēto oligarhu lietu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē. Tobrīd lēmumi par atzīšanu par aizdomās turētajiem vēl nebija pieņemti.
Visticamāk, KNAB nav izdevies savākt dzelžainus pierādījumus tā sauktajā oligarhu lietā, aprīlī rakstīja žurnāls “Ir”.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām. KNAB veicis kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notikušas arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās, kā arī toreizējā AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.
Tāpat KNAB vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva.
Šobrīd nav oficiāli zināms, kas tieši Šleseram tiek inkriminēts. Tāpat nav zināms, cik un kādas personas šobrīd oligarhu lietā ir aizdomās turētā statusā.
No KNAB 2011.gada pavasarī parlamentā iesniegtajiem dokumentiem, kas nonāca arī aģentūras LETA un daudzu citu mediju rīcībā, izriet, ka biroja rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka toreizējais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis toreizējam aviokompānijas “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar “airBaltic” vai Rīgas reklamēšanas biroja “Live Riga” finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos.
KNAB uzskatīja, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus – “airBaltic” vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu (142 287 eiro).
Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA “Rīgas Tirdzniecības osta” (RTO), SIA “Zaķusala Estates”, SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, SIA “Euroline”, SIA “Baltijas Aviācijas sistēmas” un SIA “Abi krasti”. Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.
KNAB uzskatīja, ka 2010.gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.
RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam “Zein Holding AG”. Tajā pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.
No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona – juriste Baiba Krieviņa-Sutora.
KNAB uzskata, ka pēc tam, kad Šlesers atstājis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radusies izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas oficiāli noformēt uz viņam pilnībā piederošās SIA “Avadel” vārda, jo tobrīd Šlesers vairs nebija persona, kura pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un divus gadus pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija izbeidzas.
Šim nolūkam Šlesers kopš 2010.gada februāra, iesaistot uzticības personu Ivaru Gulbi, Koziolu, Kļaviņu un Tormudu Stenu Johansenu, aktīvi plānojis un organizējis shēmu, kuru īstenojot, Šveicē reģistrētais uzņēmums “Zein Holding AG”, kam savukārt pastarpināti pieder 36% RTO kapitāldaļu, nonāktu Šlesera firmas “Avadel” īpašumā, uzskatīja KNAB izmeklētāji.
Lai nodrošinātu Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, Šlesers esot vērsies pie Ventspils mēra Aivara Lemberga pēc atbalsta no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Viestura Silenieka, uzskata KNAB. 2010.gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata, Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā. Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar “Neatkarīgās Rīta Avīzes” izdevēju SIA “Mediju nams” par brīvostas reklāmas izvietošanu “Mediju namam” piederošajos preses izdevumos, uzskata izmeklētāji.
