Šleseram ar sociāldemokrātisku “Saskaņu” vairs īsti “nav pa ceļam” 1
Kādreizējais Latvijas politikas smagsvars Ainārs Šlesers ir gandarīts, ka devis iespēju Rīgā pie varas nonākt “Saskaņas centram” (SC), taču ar sociāldemokrātisku partiju “Saskaņa” viņa politiskās vīzijas vairs īsti nesakrītot.
Šlesers, kurš savulaik vadīja partiju LPP/LC, bet pašlaik ir “Vienoti Latvijai” priekšsēdētājs, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, – ja 2009.gadā, kad LPP/LC Rīgas domes vēlēšanās ieguva 12 mandātus, bet SC – 26 mandātus, viņš nebūtu noslēdzis koalīcijas līgumu ar SC, iespējams, šī partija vēl šodien galvaspilsētas domē sēdētu opozīcijā.
“Mana pārliecība vienmēr ir bijusi, ka nepieciešams apvienot dažādu tautību un politisko uzskatu Latvijas iedzīvotājus. 2009.gadā Rīgā mums tas izdevās. Toreiz mēs ar SC runājām nevis par ideoloģiju, bet gan par investīciju projektu attīstību. Toreiz mūsu sadarbība tika veidota atklāti, nevis slēpti, kā savulaik “tēvzemieši” sadarbojās Rīgas domē ar PCTVL. Es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, tas arī pierādīja, ka “saskaņieši” nav bīstami Latvijai. Viņu pārvaldītā Rīga nav pārvērtusies par Krievijas pilsētu, bet joprojām ir Latvijas galvaspilsēta. Ušakovs ir gana veiksmīgi strādājis Rīgas mēra amatā,” sacīja Šlesers.
Šlesers tomēr ir neapmierināts, ka Rīgas domē esot zudis līdzsvars, kāds bijis “tandēmā Ušakovs – Šlesers”. “Toreiz ļoti liela uzmanība tika pievērsta dažādiem investīciju projektiem. Tagad diemžēl sociāldemokrātija jeb sociālisms Rīgā ir guvis virsroku. Vairs nedzirdam, ka Rīga kā pilsēta aktīvi iestājas par kādu projektu realizāciju. Rīgas domes koalīcija lielā mērā turas uz tā, ka viņi nodrošina bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes pensionāriem, dāsni piešķir pabalstus, bet Ušakovs kā bijušais žurnālists gana prasmīgi prot patikt iedzīvotājiem, realizējot iekšpagalmu sakārtošanu un tamlīdzīgus projektus.”
“Iespējas, kādas ir Rīgai, lai virzītu biznesa attīstību visas valsts mērogā, diemžēl netiek izmantotas,” teica Šlesers, “tas, ka 2013.gada Rīgas domes vēlēšanās SC un uz LPP/LC “drupām” tapusī partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) ieguva pārliecinošu vairākumu, pirmkārt, ir saistīts ar plašu un veiksmīgu varas resursu izmantošanu, kā to darīja arī citas varas partijas.
Rīdziniekiem tika solīts turpināt iesāktos darbus, bet pārējās partijas faktiski nepiedāvāja nekādu alternatīvu.”
Šlesers atzīmēja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās “Saskaņa” cieta pilnīgu sakāvi, ieguva tikai vienu mandātu, turklāt ievēlēts tika nevis saraksta līderis Boriss Cilevičs, bet gan populārais žurnālists Andrejs Mamikins, kurš gan esot perspektīvs politiķis.
“12.Saeimas vēlēšanās “Saskaņa” tā vietā, lai apvienotu latviešus un krievus, pēc polittehnologa Jurģa Liepnieka ieteikuma nolēma “pacelt sociāldemokrātu karogu”, aizstāvēt skandināvu vērtības, bet vēlētāji līdz galam viņiem nenoticēja. Rezultātā “Saskaņa” pazaudēja septiņas vietas parlamentā. “Saskaņa” sevi vairāk nedēvē par krievu partiju, bet uzsver, ka ir sociāldemokrāti.
Kamēr “Saskaņa” bija krievu partija, mans uzstādījums bija, ka latviešiem un krieviem jāstrādā kopā, lai valstī lietas attīstās un dzīve būtu labāka. Ja šodien man jautātu, vai es esmu par sociāldemokrātiskām vērtībām, es teiktu, ka neesmu par sociāldemokrātiskām vērtībām. Arī ne par tām, kādas ir Skandināvijā. Tāds modelis Latvijā nav iespējams. Esmu dzīvojis Norvēģijā un zinu, ka Skandināvijas valstis ir ļoti bagātas, tāpēc tur var tēlot sociāldemokrātus. Mūsu gadījumā ir jādomā, kā pelnīt, kur ņemt naudu. Nevar vienkārši ņemt un pārdalīt,” izteicās Šlesers.
“Šodien “Saskaņa” mēģina sevi pasniegt kā sociāldemokrātus. Es teiktu tā: “Saskaņa” ir krievu partija, kurā ir daži latvieši. Es domāju, ka “Saskaņai” būs lielas problēmas pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kurās konkurence Rīgā būs krietni lielāka. Saeimā “Saskaņa” ir nonākusi pilnīgā izolācijā, ar viņiem nav gatavas sadarboties ne tikai varas partijas, bet arī Sudrabas partija “No sirds Latvijai” un Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība,” piebilda Šlesers.
