“Mēs pārstāvam to, ko viņš ienīst!” Vai Šlesera uznāciens sabiedējis tagadējos politiskos spēkus? 63
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimā pārstāvētās partijas nebiedē Aināra Šlesera veidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” pieteikums Saeimas vēlēšanās.
Visā Eiropā ir šādi populistiskā virziena politiskie spēki, kas paņem 10 līdz 15% vēlētāju balsu, – viņi piesaista to sabiedrības daļu, kurai nav svarīgi, ko viens vai otrs politiķis darījis pagātnē, bet gan tas, ka šīs partijas ir pret valdošo politisko eliti, “Latvijas Avīzei” sacīja premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Viņaprāt, A. Šlesera pieteikums ir jāuztver kā tālāka opozīcijas sadrumstalošana, kad cīņa vispirms notiks starp šīm partijām.
Pērnajā rudenī jaunu partiju “Likums un kārtība” nodibināja neatkarīgais Saeimas deputāts Aldis Gobzems, no kura komandas jau vismaz četri cilvēki – Jūlija un Vjačeslavs Stepaņenko, Ļubova Švecova un Sandris Točs – tagad ir pie A. Šlesera.
Pie viņa ir arī neatkarīgā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska vadītās biedrības dibinātājs Raimonds Rublovskis un, iespējams, būs arī Elita Dreimane.
V. Dombrovskis apstiprināja, ka abi ir aizgājuši no biedrības. Uz tās bāzes augusta beigās plānots dibināt partiju “Republika”.
Līdz septembra beigām viņš tajā cer iesaistīt vismaz 500 biedru, kas nepieciešams, lai startētu vēlēšanās. Konkrētāk par saviem domubiedriem un iecerēm V. Dombrovskis pagaidām vēl nerunā.
Mērķē uz tiem, kas pret eliti
Jau rakstīts, ka sestdien A. Šlesers paziņoja par savas partijas “Latvija pirmajā vietā” (“LPV”) dibināšanu, iepazīstinot ar cilvēkiem, kas dažādos laikos jau ir darbojušies politikā, valsts pārvaldē vai tiesībsargājošajās iestādēs.
Partijas dibinātāji vērsās pret tagadējās valdības partijām, bet īpaši – pret “Jauno Vienotību”, kas bijusi pie varas desmit gadus, un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kas gribot iznīcināt ostas un tranzīta biznesu, ar ko ir saistīta A. Šlesera pēdējo gadu uzņēmējdarbība.
Netika aizmirsta arī Nacionālā apvienība, brīdinot vēlētājus, ka “katrs, kas balsos par Nacionālo apvienību, balsos par Kariņa–Levita režīmu”.
A. Šlesers uzskata, ka abas augstās amatpersonas “nezina un nesaprot Latviju un tās iedzīvotājus”. Jaunā spēka dibināšana izraisīja lielu interesi arī sociālajos tīklos, kurus tas plāno plaši izmantot.
A. Latkovskis atzina, ka tāds notikums ir interesants, bet viņam gribētos salīdzinājumam minēt ļoti senus laikus, kad “apkārt braukāja cirks, kur cilvēkiem rādīja bārdainu sievieti, kuru visi gāja skatīties, bet tas nenozīmē, ka visi gribēja viņu precēt”.
No pirmā acu uzmetiena A. Latkovskim šķiet, ka A. Šlesera vadītā partija varētu būt labāk apmaksātais politiskais spēks, kas dos iespēju pārtrumpot citus – piemēram, Aldi Gobzemu.
Uzbrukumi “Jaunajai Vienotībai” esot saprotami, jo tā pašlaik ir stipra un cīņai parasti izvēlas spēcīgāko.
Valdībai ar to ir jārēķinās, ka šādas partijas, kas nostājas pret eliti, kļūst par savējo daļai vēlētāju, kurus neinteresē tas, ka A. Gobzemam jau reiz bija iespēja veidot valdību, ko viņš nespēja izdarīt, vai kādā mājā dzīvo un ar kādu mašīnu brauc Ainārs Šlesers.
JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans, iepazīstoties ar A. Šlesera partijas cilvēkiem, ir sapratis, ka katram no viņiem ir kāds stāsts, un dažas personas ir pretrunīgi vērtētas, tāpēc varot pieļaut, ka ne visus, kas nākot kopā ar oligarhu, vadot nesavtīgi motīvi.
“Fokusa mērķis būs Jaunā konservatīvā partija, jo mēs pārstāvam to, ko viņš ienīst, un esam par godīgu politiku,” uzskata K. Feldmans.
Viņam ir iespaids, ka A. Šlesers dzīvo pagātnes domāšanā un nespēj mainīties līdzi laikam.
Piemēram, klimata pārmaiņu iespaidā ostu bizness vairs nevar pelnīt ar ogļu pārkraušanu, šis kurināmais vairs nav aktuāls un tā vietā ir nākuši tīrāki energoresursi. Arī ostās ir jānotiek pārmaiņām, ko JKP vēlas panākt.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce, pēc pirmām pazīmēm spriežot, secina, ka A. Šlesers ieņems ultra konservatīvo nišu. Varot pieļaut, ka no Covid-19 pandēmijas nogurušais vēlētājs varētu būt arī atsaucīgs.
Taču tie vēlētāji, kas grib, lai Latvija turpina attīstības ceļu Rietumu virzienā, visticamāk, sapratīs, ka A. Šlesers nav tas cilvēks, kas varētu to nodrošināt, un par viņu nebalsos, uzskata J. Pūce.
Vaicāts par atsevišķu cilvēku atrašanos šajā partijā, J. Pūce atbildēja – ja viņi jūtas komfortabli partijā, kur valda “antivakseru” sentiments un ir agresīva komunikācija, tad tā ir viņu izvēle, bet J. Pūce personīgi tur komfortabli nejustos.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks arī “LPV” uztver kā “kārtējo partiju, kas grib gūt labumu no Covid-19 pandēmijas situācijas, izmantojot to, ka ne visi valdības soļi ir bijuši veiksmīgi”.
Paužot personīgo viedokli, J. Iesalnieks partijai “LPV” prognozē visai labas izredzes iekļūt Saeimā, ko neņemtos teikt par A. Gobzemu. Vairāki virzieni A. Šlesera pieteikumā J. Iesalniekam nav pieņemami – tā ir prokremliskā politika un antizinātniskais antivakseru virziens, kad tiekot izplatīti arī meli.
Taču, piemēram, jautājumā par ģimenes vērtībām NA varētu saprasties ar A. Šleseru.
Uz vaicāto, vai nebiedē tas, ka “LPV” var atņemt balsis arī Nacionālajai apvienībai, J. Iesalnieks atbildēja, ka to vēl grūti prognozēt, nezinot, kas būs aktuālie jautājumi pēc gada – ja tie būs nacionālie jautājumi, tad risks zaudēt vēlētāju esot mazs.
Opozīcijai arī likšot trūkties
Sapulcē A. Šlesers paziņoja, ka viņa komanda būšot vienīgā “alternatīvā opozīcija”, par kādu viņš neuzskata Saeimas opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienību un “Saskaņu” –, jo tās saņemot dāsno valsts finansējumu.
Iepriekšējās vēlēšanās partija “KPV LV”, kas piesaistīja neapmierināto vēlētāju balsis, daļēji tās atņēma arī ZZS, uzvarot pat pašvaldībās, kur ZZS bija pie varas. Toreiz gan ZZS bija premjera partija, bet tagad ir opozīcijā. ZZS viens no līderiem Armands Krauze arī paredz, ka konkurence vispirms būs starp jaunajām partijām.
A. Šlesera pieteikums daļai cilvēku varētu radīt sajūtu, ka notiek atgriešanās agrākajos laikos. Tādā ziņā V. Dombrovska un, iespējams, arī A. Gobzema komanda varētu būt svaigāka.
Taču tā, viņaprāt, esot valdības partiju vaina, ka ir pieprasījums pēc šādiem politiskajiem spēkiem, jo valdības partijas esot sašķēlušas sabiedrību.
A. Šlesera solījums tagad apbraukāt laukus A. Krauzi daudz neuztrauc: “Viņš jau var braukāt pa laukiem, bet viņš no tiem neko nesaprot.”
“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs savas pārdomas par jauno konkurentu sāka ar vārdiem: “Es priecājos!”
To varētu saprast, jo “LPV” varētu būt viens no “Saskaņas” partneriem jaunajā Saeimā, bet tieši par tādu iespēju J. Urbanovičs vēl nebija gatavs izteikties.
Viņu iepriecinot tas, ka A. Šlesers ir citējis daudzas J. Urbanoviča intervijās paustās atziņas un idejas, piemēram, par mažoritāro vēlēšanu sistēmu un tautas vēlētu prezidentu.
“Te slēpjas mans prieks, ka mūsu partijā izlolotos lozungus kāds izmanto. Tas nekas, ka bez atsauces,” piebilda politiķis. Viņam arī esot zināmi tie cilvēki, kas ir pie A. Šlesera.
“Ja viņi popularizēs “Saskaņā” iegūtās zināšanas, es tikai aplaudēšu,” piebilda J. Urbanovičs, liekot nojaust, ka redz A. Šleserā sabiedroto. Savukārt no V. Dombrovska teiktā varēja secināt, ka viņš ar “LPV” nav gatavs strādāt kopā.
