“Šlesera un Ušakova laikā katru mēnesi virmoja pa korupcijas skandālam, tā kā nevajag teikt, ka tad bija labāk,” Kossovičs norāda 0
Rīgā algas lielākas, biznesa iespējas plašākas – tas nav nekādas noslēpums, tomēr, lai uzņēmējs šeit uzsāktu biznesu, jābūt sadarbībai arī ar pašvaldību. Ko mums māca vēsture?
“Politika ir salīdzināms lielums, tā ir kaut kādā ziņā eksakta lieta, ja apskatāmies, kas notika pirms pieciem gadiem, Rīgā Šlesera un Ušakova laikā katru mēnesi virmoja pa korupcijas skandālam. Daudzi uzņēmēji teica, ka viņi nenāks Rīgā iekšā tieši pateicoties tam, ka te viņus sagaida,” TV24 raidījumā “Rīga gatava?” izsakās Mārtiņš Kossovičs, Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītāja vietnieks.
Viņš norāda, ka jāuzlabo pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, jāskatās nākotnē, kā savstarpējos darījumus padarīt caurspīdīgākus, godīgākus, bet nevajadzētu minēt, ka pirms 10-15 gadiem ir bijis labāk, jo, viņaprāt, tas tā neesot bijis.
Jau ziņots, ka par nacionālā mēroga partiju reitinga līderi kļuvusi Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” (LPV), apsteidzot līdzšinējo populārāko partiju Nacionālo apvienību (NA), liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma rīkotā pilsoņu aptauja, ko marta beigās un aprīļa sākumā veica “SKDS”.
Saskaņā ar jaunāko aptauju, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par LPV balsotu 8,6% aptaujāto. Tādējādi, salīdzinot ar janvāra datiem, LPV atbalstītāju skaits ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
NA kopš janvāra piedzīvojusi lielāko reitinga kritumu – par 1,8% procentpunktiem. Par NA šobrīd gatavi balsot būtu 7,8% aptaujāto, tai ieņemot otro vietu populārāko partiju sarakstā.
Valdības priekšgalā esošā “Jaunā vienotība” (JV) ar 6,3% aptaujāto atbalstu saglabājusi trešo vietu, un tās reitings kopš janvāra uzlabojies par 0,3 procentpunktiem.
Tālāk, tāpat kā iepriekš, seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai atbalsts nedaudz sarucis – līdz 5,3%, bet “Apvienotais saraksts” (AS) ar 5,1% pacēlies uz piekto vietu, jo “Progresīvajiem” (P) reitings nokrities vairāk nekā par procentpunktu – no 5,5% janvārī līdz 4,4% tagad.
Līdzšinējās vietas ar nelieliem kritumiem saglabā partijas “Stabilitātei!” (4,1%) un “Saskaņa” (3%).
Vairāk nekā 33% aptaujāto teikuši, ka nezina, par ko balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, bet 14,5% vēlēšanās nepiedalītos.
Ja vēlētāji rīkotos tā, kā solījuši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņi politiskie spēki. Robežšķirtne ir starp partiju “Saskaņa”, kas būtu pēdējā no Saeimā iekļuvušajām, un “Suverēno varu”, kas paliktu ārpus parlamenta sastāva.
Būtiski, ka, aprēķinot šos rezultātus, sociologi ņēmuši vērā ne tikai katras partijas atbalstītāju skaitu, bet arī to, cik lielā mērā aptaujātie bija pārliecināti un apņēmības pilni uz vēlēšanām doties un par savu izvēli nobalsot, norāda LTV.
Aptauja veikta šī gada marta beigās un aprīļa sākumā, aptaujājot 1813 Latvijas iedzīvotājus.
