Rita Našeniece: Šlesera parādīšanās tautai laba zīme, jo lietas nebūt nav ļaunas – valstī ir parādījusies nauda 120
Rita Našeniece, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šlesera parādīšanos Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiski rūdītākā Latvijas tautas daļa uztvēra kā labu zīmi: lietas nebūt nav ļaunas – valstī ir parādījusies nauda. Un, ja jūs to nemanāt, tas nozīmē tikai to, ka jūs to nemanāt, un nevis to, ka tās nav. Savukārt, ja ir nauda, kāds to vēlas, nu, diplomātiski sakot, “apsaimniekot”. Nu, tā ļoti diplomātiski sakot…
Izpētot Šlesera priekšvēlēšanu avīzi (atzīmēšu, ka bija uz logu tīrīšanai un pensionāru kaķu tualetēm ļoti noderīgā īstā avīžu papīra) un izlasot šīsdienas medijus, redzu, ka politiskais piedāvājums balstās uz trim vaļiem: vētraino 90. gadu varas un naudas inventārs (Vilis Krištopāns, Līga Krapāne un pats Šlesers), “Saskaņas” un ap “Saskaņas” personāži (Jūlija Stepaņenko; Edmunds Zivtiņš, Sandris Točs) un, protams, draudzīgajiem “Gods kalpot Rīgai” fonā, antivakseres (atkal Jūlija Stepaņenko), Ilze Jurča (kas turklāt ir visai informēta bijusī KNAB vadošā) un Linda Liepiņa.
Šo cilvēku piedāvājums arī ļoti skaidri iezīmē kampaņas vēstījumus: pirmkārt, seksīgais, pret obligāto vakcinēšanos, un otrais, vēl seksīgākais, par to, ka viss ir slikti, un, ja tieši viņus neievēlēs, tad būs vēl sliktāk. Šo vēstījumu vislabāk uzturēs saraksta sieviešu vokāls.
Krištopāna ekonomiskie postulāti – termiņuzturēšanās atļauju un mežu izciršanas liberalizācija – ļautu gāzi iespiest grīdā īpaši dziļi. Viņš noteikti varētu rēķināties ar attīstītāju būvnieku un koku eksportētāju naudīgo atbalstu priekšvēlēšanās, bet ne visai lielu izpratni plašās tautas masās.
Šlesera pieticīgā vēlme iegūt Satiksmes ministriju negaidīti saskan ar tikpat pieticīgo 5,8 eiro miljardu nepieciešamību “Rail Baltic” izbūvei, kas arī atradīs ieinteresētus priekšvēlēšanu atbalstītājus. Turklāt no visai Baltijai vajadzīgajiem 5,8 miljardiem, iespējams, tieši Latvijai vajadzēs visvairāk.
Gandrīz visu listes dalībnieku izteikti nerimstošā klātbūtne “Rīga TV24” nodrošinātu viņiem labu priekšvēlēšanu tribīni. Tas, ka šis piedāvājums nekādi neizskatās pēc partijas, bet konkrētām vēlēšanām lietderīgi sakomplektētas grupas, pat var izrādīties tehnoloģiski noderīgi.
Jāsaka, Šlesers ļoti tālredzīgi ir sajutis “nepartijisko” pieprasījumu sabiedrībā, kas ir nogurusi no partijām. To stiprina arī Šlesera piedāvātā jauktā vēlēšanu sistēma, kur (citēju) “pusi deputātu joprojām ievēlētu no partijām un pusi mažoritārajā sistēmā, kur cilvēki varēs kandidēt bez piederības partijai”.
Šaubos, ka Saeima par ko tādu pat ļaunākā bezprāta stāvoklī nobalsotu, jo tas vājinātu jau tā ne īpaši daudzskaitlīgo Latvijas partijisko masu. Bet mažoritārā sistēma izklausās labi tautas ausij. Īpaši, ja kāds vēl paskaidro, ko tas nozīmē.
Šleseram vēl ir viena liela priekšrocība. Par Gobzemu nevar vispār neko saprast, bet par Šleseru viss ir skaidrs. Šlesers atstāj prātīga cilvēka iespaidu. Protams, šis prāts gan ir fokusēts tikai vienā virzienā. Bet toties ļoti saprotamā virzienā.
Un te nu arī ir šī saraksta problēma – ir grūti iztēloties uz tik pilnīgu vēlētāju atmiņas zudumu, lai kāds to redzētu kā jaunu pārmaiņu spēku. Pat antivakseru reliģiskajā kustībā vēlme nevakcinēties obligāti nekomplektējas ar vēlmi risināt 90. gadu ašās kompānijas aktuālās finanšu problēmas.
Bet pagaidām Šlesera jaundibinājums iemieso cerību uz to, ka (politiski) jaunais ir tas pats labi aizmirstais (politiski) vecais.
