Izsludināts jauns, bet jau apšaubāms konkurss par pārvadājumiem 0
Autobusu pasažieru pārvadājumos aizvien turpinās bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā sāktā tirgus pārdale par labu atsevišķiem uzņēmējiem, uzskata pasažieru pārvadātāji.
2008. gadā notikušo konkursu, kad uz 12 gadiem dalīja astoņas starppilsētu autobusu pasažieru pārvadājumu lotes, tiesa atzinusi par nepareizi rīkotu lotē “Centrs 1”, kur iekļauti 28 maršruti Latvijas vidienē (Jūrmala, Ogre, Bauska). Prasību iesniedza pasažieru pārvadātāji “Tukuma auto”, “Ogres autobuss”, “Aizkraukles ATU”, SIA “Aips” un “Autotransporta firma Jūrmala SV”. Viņi uzskatīja – Satiksmes ministrija tirgu pārdalīja par labu lielajām firmām, tostarp “Blagovest TUR”, kur 25% akciju piederēja Šlesera partijas (tolaik “Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš”) biedram Aleksandram Brandavam, kas ziedoja naudu tālaika satiksmes ministra partijai. Cits ieguvējs no pārdales bija ietekmīgais uzņēmējs Juris Savickis ar sev piederošo a/s “Nordeka”. Uzvarētāji bija norādījuši autobusus, kas tiem piederēja “uz papīra”, nevis īstenībā. Pēc tiesas lēmuma tiesāšanās laikā pārvadājumus uzticēja divām citām firmām, Brandava uzņēmums kā apakšuzņēmējs nepalika bešā. Patlaban A. Brandavs ir arī valdes loceklis SIA “Rīgas karte”, kas galvaspilsētā ieviesa e-talonu.
Tiesāšanās beigusies, izsludināts jauns, nu jau ceturtais konkurss par pakalpojumu sniegšanu lotē “Centrs 1” no 2015. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Konkursā piedāvājumus var iesniegt līdz 21. jūlijam. Gan Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), gan arī Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas pārstāvji teic – Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Autotransporta direkcija atkal izveidojusi nolikumu, kas var novest pie tiesāšanās pat ES līmenī.
“Citās lotēs bija paredzēta tādu autobusu, kam vidējais vecums nepārsniedz deviņus gadus, izmantošana, bet šajā patlaban noteikts maksimālais vecums 12 gadi. Citās lotēs pārvadātājiem kompensē zaudējumus pēc Ministru kabineta noteikumos noteiktās kārtības, bet patlaban iecerēts, ka maršrutos, kur pārvadātāja naudas ienākumi pārsniegs viņa plānotos, par pasažieru, kam pienākas atvieglojumi, pārvadāšanu, maksās pats pārvadātājs. Vissvarīgākais – atkal par uzvarētāju noteiks vislētāko, nevis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,” tā LPPA direktors Ivo Ošenieks.
SIA “Aips” iesniegto sūdzību par konkursa nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojs vērtēs 8. jūlijā. Uzņēmuma vadītājs Uldis Kolužs uzsver – sastādītais konkursa nolikums ir ļoti neprofesionāls, tas pieļauj dempinga cenu piedāvāšanu, tātad tirgus kropļošanu, kā arī nerēķinās ar citām uzņēmēju interesēm.
“Konkursa nolikumā ir teikts, ka autobusiem ir jābūt uzņēmēja rīcībā vismaz 30 dienas pirms pārvadājumu sākšanas sākuma. Tas nozīmē – nākamā gada janvārī. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā darbs apstājas 20. decembrī, jaunajiem autobusiem būs 40 dienu dīkstāve. Trīs autobusiem tās būs 14 000 eiro lielas amortizācijas izmaksas, kuras nedrīkst iekļaut attaisnotajos izdevumos. Tāpat nav profesionāli pacelt autobusu vecuma latiņu, jo arī daudzus gadus izmantoti autobusi var būt ļoti labā braukšanas kārtībā un ērti pasažieriem. Ja citās lotēs noteikts, ka vidējais vecums ir deviņi gadi, bet autobusi nedrīkst būt vecāki par 20 gadiem, tad arī šajā konkursā šis nosacījums ir jāievēro,” tā U. Kolužs. Viņš arī piebilst – patlaban konkursā nevar piedalīties viens vidēji liels vai mazs vietējais uzņēmums, tam noteikti ir jāapvienojas ar citu pārvadātāju, un, ja to neizdara, tad pēc vairākiem gadiem no tirgus ir jāaiziet.
Autotransporta direkcijas pārstāvis Egons Ālers pārmetumus par neprofesionālu nolikumu noraida. Uz jautājumu par dempinga cenām saprotamu atbildi nesaņēmu. Līdzīgus skaidrojumus sabiedrība saņēma arī 2008. gadā no toreizējā ATD vadītāja Andra Lubāna, kas patlaban ir atbildīgs par nozari Satiksmes ministrijā.
Kur noved vislētākā piedāvājuma uzvara konkursā, rāda šāds aprēķins. SIA “Sabiedriskais autobuss” uzvarēja pasažieru pārvadājumu konkursā uz Bausku, solot saņemt 41,88 santīmu par kilometru lielus naudas ienākumus (valstī vidējais rādītājs pērn bija 64 santīmi). Faktiskie “Sabiedriskā autobusa” naudas ieņēmumi šajā maršrutā pērn bija 51,97 santīmi, tātad par 25% lielāki. Gada laikā uzņēmumam valstij bija jāatmaksā 131 952 lati. Tas – tikai vienā maršrutā! ATD vakar nevarēja pateikt, vai šī naudas summa ir atmaksāta.
Tāpat “Sabiedriskais autobuss” atšķirībā no citiem pasažieru pārvadātājiem saņem kompensāciju par to pasažieru pārvadāšanu, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojumi (gadījumos, kad ienākumi ir lielāki nekā konkursā nosolītie). “Ja mēs būtu zinājuši, ka maksās kompensāciju, tad konkursā būtu solījuši pavisam citu cenu,” tā U. Kolužs, kura uzņēmums arī piedalījās konkursā. Viņš gatavo dokumentus iesniegšanai Konkurences padomei. Aleksandrs Brandavs vakar uz jautājumu par “Satiksmes autobusa” darbību atbildēja – viņš nevarot zināt, kas notiek katrā viņa uzņēmumā.
Tātad, tāpat kā Šlesera ministrēšanas laikā, Autotransporta direkcijā un Satiksmes ministrijā aizvien turpinās palīdzēšana savējiem. Jaunās Sabiedriskā transporta padomes izveide pagaidām situāciju nav mainījusi.
