Šlesera atgriešanās, Covid-19 vasaras atbrīvošanas kaujas joks un sarkanās gaismas likums. Nedēļas notikumu apskats 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Šlesera atgriešanās?
Ja Ainārs Šlesers pats izvēlētos muzikālo pavadījumu savam aizvadītajā nedēļā izplatītajam apkārtrakstam par nodomiem atgriezties politikā, iespējams, tā būtu dziesma no Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis”: “Atgriešanās, atgriešanās… Celies, sastingusī auka! Mosties, cerība no miega!..”
Viņš esot gatavs vienot “Latvijas patriotus”, “kuri negrib būt par kalpiem savā zemē”, “vēlas, lai Latvija paliek neatkarīga un demokrātiska republika”, “grib, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts” un tā tālāk. Tomēr labāk šim pieteikumam atbilstu muzikāla kompozīcija, kurā apvienots maršs, ar kuru cirka arēnā uznāk klauni, un kāda dramatiska melodija no kriminālfilmas.
Šlesers par savām politiskajām iecerēm pavēstīja tieši dienā, kad kļuva zināms – viņam uzrādīta apsūdzība par nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā. Šīs lietas ietvaros apsūdzēts arī cits agrāk ietekmīgs politiķis Andris Šķēle, taču viņš komentāros bijis ļoti izvairīgs, kamēr Šlesers izpaudies pēc pilnas programmas.
Ceturtdien pēc prokuratūras apmeklējuma viņš turpat netālu parkā sarīkoja preses konferenci, stāstot, ka gatavojas piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās. Varbūt dibināšot savu partiju, kurā aicināšot bijušos parlamentāriešus, bijušos ministrus, cilvēkus “ar plāniem un vīzijām”. Nekonkrētība gan liecina, ka atgriešanās ir tāda fiksa ideja, nevis rūpīgi apsvērts solis.
Pagātnē Šlesers tiešām spēja diezgan ilgi noturēties uz politiskās skatuves, jo pirms katrām vēlēšanām piedāvāja kādu jaunu, skaisti iepakotu politisku projektu – vispirms Jauno partiju (1997.), kuras seja bija Maestro Raimonds Pauls, tad par mācītāju partiju dēvēto Latvijas Pirmo partiju (2002.), vēlāk savienību ar politikas veterāniem no “Latvijas ceļa” (2007.) un kopā ar Šķēli un citiem apsviedīgiem biznesa ļaudīm veidoto apvienību “Par labu Latviju” (2010.).
Tomēr pēdējais šāds projekts 2014. gadā, kur zem nosaukuma “Vienoti Latvijai” tika savākti bijušie premjeri, ministri un parlamentārieši Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis, Jānis Jurkāns un Jānis Straume, jau bija pilnīga izgāšanās. Apmēram tāda pati izskatās arī pašreizējā Šlesera vīzija. Kam tā vajadzīga tagad, 2021. gadā? Kas to lai zina…
Pārsteigums. Kļūda, ko laboja
Valdības darbakārtībā plānots lemt par ostu pārvaldības reformu. Šajā sakarā aizvadītajā nedēļā Ministru kabineta mājas lapā bija atrodams protokola lēmums, kurā varēja lasīt – jāizveido darba grupa “Likuma par ostām” pārejas noteikumos minēto uzdevumu izpildei, tai skaitā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likvidācijai.
Liepājas pašvaldība ir neizpratnē par šādu valdības uzdevumu un lūgusi sniegt dokumenta izskaidrojumu, nosūtot atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un ministriem. Satiksmes ministrija gan skaidro, ka tā esot bijusi kļūda likumprojektā, vecs dokuments un valdība tagad nemaz negrasoties lemt par LSEZ likvidāciju.
“Tā ir iepriekšējā redakcija, kad bija paredzēta arī Liepājas SEZ pārveidošana par kapitālsabiedrību vienlaikus ar Rīgu un Ventspili,” norādījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, skaidrojot, ka pie attiecīgā jautājuma pievienots 61 dokuments, kas parādot visu likumprojekta izstrādāšanas vēsturi, visus ministriju atzinumus par katru likumprojekta redakciju. “Tā ir Valsts kancelejas prakse pievienot visus dokumentus, lai varētu izsekot lēmumu pieņemšanas procesam,” izteicies ministrs.
Valdības koalīcijā panāktais kompromiss par ostu reformu paredzot, ka līdz 2023. gada marta beigām jāizvērtē Rīgas un Ventspils ostu reformā paveiktais, kā arī Liepājas SEZ rādītāji. Lēmums par Liepājas ostas pārvaldes reformu būšot jāpieņem tikai pēc 2023. gada, šis jautājums vairs nemaz neesot šīs valdības darbakārtībā, kļūda likumprojektā izlabota.
Liepājas SEZ pilsētā “kurā piedzimst vējš” aizņem apmēram 60% no tās teritorijas. Pilsētas vadība, aizstāvot SEZ, apgalvo, ka tajā esošā osta ir kā magnēts, kas paverot plašus loģistikas virzienus uzņēmējiem, kuri strādā un grib strādāt Liepājā. Tā uzskata pilsētas vadība. Taču komentāri zem šīs ziņas portālā “liepājniekiem.lv” arī parādīja, ka vismaz daļa iedzīvotāju domā, ka pilsētas teritoriju zem LSEZ izkārtnes sagrābuši Vilnītis, Sesks un Ansiņš un ka viņi “visādās padomēs saņem desmitiem tūkstošus”.
Joks. Vasaras atbrīvošanas kauja
Lai Krīzes vadības padomes izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtas situācijas laikā, ko aizvadītajā piektdienā apsprieda valdība, neturpinātu dzīt cilvēkus izmisumā, Valsts kanceleja ir izdomājusi savdabīgu paņēmienu – oficiālais dokuments sākotnēji tika apslēpts zem intriģējoša, bet cerības raisoša nosaukuma “Vasaras atbrīvošanas kauja”. Vēlāk gan valdībā tas ieguva jaunu nosaukumu “D+ koncepts”. Neoficiāli zināms, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts bijis varen pārsteigts par birokrātisku tekstu izdaiļošanu ar militāru terminoloģiju.
Tomēr arī “D+” var raisīt dažādas asociācijas, piemēram, tajā var sasaistīt saistību ar pasaules militārajā vēsturē iegājušo “D-Day” jeb “D-Dienu”, kā nodēvēta vērienīgā jūras desanta operācija, kad Normandija tika atbrīvota no nacistu karaspēka.
Kurš ievijis šo cerīgo militāro pieskaņu oficiāla dokumenta virsrakstā? Pavļuts centies noskaidrot, bet neveiksmīgi, kaut gan pats ir Krīzes vadības padomē. Tikmēr ministrijas gaiteņos klīst runas, ka tieši Pavļuts, apkarojot kovidu, esot ļoti aizrāvies ar militāro terminoloģiju un iztapīgie ierēdņi to ievērojuši un centušies ieturēt stilu.
Ne tik sen LTV raidījumā “1:1” veselības ministrs savu kļūšanu par ministru salīdzināja ar aiziešanu karā un pievērsās rezervēm, rekrūšiem un kaujas disciplīnai. Turpat ministrijas gaiteņos izskanējis, ka “vasaras atbrīvošanas” autors, visticamāk, varētu būt Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Druvaskalns.
Ierosme. Pie sarkanā neļaus braukt…
Jau otro reizi šogad līdz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nonāk satiksmes drošības uzlabošanai veltīts priekšlikums. Pirmais – ja atceraties – nāca no deputāta Kaspara Ģirģena, kurš rosināja alkopromiļu normu pielīdzināt nullei.
Nāca un aizgāja, par nereālu un nez vai vajadzīgu atzīts. Nu citas izmaiņas rosinātāju pulks daudz lielāks. Portālā “manabalss.lv” par Dmitrija Mišukovska priekšlikumu (iesniegts jau 2016. gadā) atļaut labo pagriezienu arī pie luksofora sarkanās gaismas parakstījušies vairāk nekā 10 000 līdzīgi domājošo. Izdosies?
Nez vai. Kāpēc? Šīs problēmas (un stāvēt pie sarkanas gaismas rotāta tukša krustojuma tiešām reizēm šķiet nevajadzīgi, neekonomiski, neekoloģiski utt.) apspriešanai Latvijā ir gara un sirma bārda. Tā sākās jau pirms gadiem piecpadsmit.
Starptautisku līmeni (piedalījās arī lietuvieši) priekšlikums sasniedza 2012. gadā, kad “apaļā galda” sanāksmi ar visai autoritatīvu dalībnieku sastāvu sarīkoja mūsu Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis. Un ne reizi pie lēmuma nenoveda. Jo iespējamais dažu minūšu ieguvums ir saistīts ar bīstamības palielināšanos.
Pastāv briesmas neievērot kādu gājēju (bez atstarotājiem, protams), kādu riteņbraucēju (pārāk steidzīgu, protams), mūsdienu satiksmes dalībnieku augošā kāre pēc hiperaktīviem un bieži riskantiem manevriem šādi tiktu nevis slāpēta, bet veicināta. Pret izmaiņām tādēļ iebilst gan policija, gan CSDD speciālisti. Arī daudzi citi eksperti tās vai nu noraida, vai ierosina labā pagrieziena iespēju radīt citādi.
Ar atsevišķu brauktuvīti pa labi pirms luksofora. Kā, piemēram, Rīgā, kur sastopas Valdemāra, Skanstes un Upes iela. Tā, kā tas ir desmitiem Tallinas krustojumu – mūsu ziemeļu kaimiņi šādu risinājumu atzinuši par piemērotāko. Vai būvējot apļveida krustojumus – nu jau arī ar dubultajām ieejām, kuras gan lieku stāvēšanu, gan nejaušas sadursmes ja ne novērš pilnībā, tad vismaz minimizē.
Vienkāršas pastāvīgas zaļas bultiņas pa labi, protams, ir daudz lētāks un tādēļ ātrāk īstenojams variants. Lietuvieši pēc minētās 2012. gada apspriedes tās iemēģināja. Un atteicās – bīstamas esot. Nez vai kāds likumu devējs vai to izpildes realizētājs un kontrolētājs Latvijā nu uzdrošināsies šo iniciatīvu atbalstīt.
Bet, lai kāds arī būtu lēmums Saeimā, gan iniciators Dmitrijs, gan lielais viņa atbalstītāju pulks ir pelnījuši uzslavu par krustojumu atslodzes problēmas vienas sastāvdaļas kustināšanu. Labi būtu, ja turpmāk līdzīgas iniciatīvas palīdzētu panākt patiešām modernu risinājumu finansējumu. Ak, kā derētu 21. gadsimta un 5G laikmeta viedie krustojumi, kuros nevajadzīgi ilgi nestāvētu neviens!
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilmārs Randers, Atis Jansons
