Šlesers sola “Vienoti Latvijai” padarīt par ietekmīgu spēku 22
Kļūstot par partijas “Vienoti Latvijai” valdes priekšsēdētāju, sestdien savu atgriešanos Latvijas politikā pieteica Ainārs Šlesers. Ar sev tipisko pašpārliecinātību viņš sola līdz šim mazpazīstamo reģionālo partiju padarīt par ietekmīgu spēlētāju un pēc vēlēšanām veidot nāciju izlīguma koalīciju.
Uz kongresu sestdien Vēstures un kuģniecības muzejā bija ieradušies aptuveni 90 delegātu, tātad aptuveni trešdaļa no visiem partijas biedriem. Viņu vidū varēja manīt vairākus politikas veterānus, piemēram, Šlesera agrāko politprojektu līdzgaitniekus Jāni Krūmiņu un Jāni Zaržecki. Viesu vidū bija arī kādreizējie tēvzemieši Jānis Straume un Vents Balodis, atmodas laika aktīvists rakstnieks Vladlens Dozorcevs, kā arī reģionālo partiju pārstāvji no “Kuldīgas novadam”, Latgales partijas un citām. Kongresa tēma – tādas sabiedrības veidošana, ko vienotu politiskās vērtības, nevis nacionālā piederība.
“Mums pienācis laiks runāt par jaunu – politisko nāciju, kuras pārstāvji būtu ikviens šeit dzīvojošais neatkarīgi no tautības. Mums jābūt daudznacionālai, multilingvālai nācijai ar vienu valsts valodu,” sprieda “Vienoti Latvijai” Rīgas saraksta līderis Mareks Zeltiņš. Viņš pauda personīgu nožēlu, ka latviešu jaunieši vairs nezina krievu valodu, tādējādi kļūstot par zaudētājiem darba tirgū.
Līdzīgas noskaņas caurstrāvoja arī partijas jaunā līdera Aināra Šle- sera runu. “Lozungi “Krievi nāk!” un “Fašizm neproidjot!” jāatstāj pagātnei. Ja kāds radikālis grib ar tiem ampelēties, lai to dara, bet valsts varā tādiem nav vietas, lai visādi pseidopatrioti, kas spēj tikai ar lāpām pastaigāties, nedzītu šo valsti strupceļā,” uzskata Šlesers. Vajagot veidot saimnieciski izdevīgas attiecības ar Krieviju. “Mums nav ko baidīties no kaimiņiem austrumos. Mums nepieciešama valdība, kas spētu kā līdzīgs ar līdzīgu sēdēt pie viena galda ar Putinu, Medvedevu un pārējo Krievijas vadību,” iekarsa jaunais partijas vadītājs. Šis tēzes viņš apkopojis īpašā manifestā. Mērķis esot jau nākamajā Saeimā uz nacionālā izlīguma pamata izveidot jaunu koalīciju. Tai varēs pievienoties tikai tie politiskie spēki, kas parakstīs Šlesera manifestu.
Kongress ilga vien nepilnas trīs stundas, un gandrīz pusi tā laika aizņēma Šlesera uzruna. Viņš, piemēram, aicināja Valdi Zatleru un pārējos Reformu partijas deputātus nolikt mandātus, ja nākamajā valdībā iekļūs ZZS, slavēja paša savulaik ieviestās aviosabiedrību atlaides. Un, protams, atgādināja par uzturēšanās atļauju tirgošanu, kas, viņaprāt, ne vien pilda valsts budžetu, bet pasargājot Latviju no Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu straumēm. Debates, kas sekoja partijas jaunā līdera runai, bija daudz īsākas un galvenokārt bija veltītas Šlesera slavēšanai. Tām pievienojās arī Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, aicinot Šleseru būt par to cinīti, kurš gāzīs “trūdošo viltus tiesiskuma koalīcijas vezumu”. Pēc kongresa kādreizējais tēvzemietis viens no pirmajiem steidza parakstīt Šlesera manifestu.
Partijas vadības vēlēšanās iztika bez pārsteigumiem. Līdzšinējais priekšsēdētājs Rihards Melnis pats atteicās no sava amata, un viņa vietā delegāti vienbalsīgi ievēlēja A. Šle-seru. Partijas valdē strādās arī Rīgas Tehniskās universitātes Projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš un viņa padotā Dace Vītola, kā arī uzņēmējs Andris Pudāns un SIA “Rēzeknes ūdens” valdes loceklis Gunārs Spradzenko.
Kongresa noslēgumā Šlesers informēja, ka aicinās partiju nekandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet koncentrēties uz cīņu parlamenta vēlēšanās. Nacionālā izlīguma koalīciju veidot nobriedušo Šleseru nebūt nemulsina tas, ka viņa vadītās partijas reitings pašlaik ir krietni zem 5% barjeras, jo savulaik no līdzīgām pozīcijām viņš ar Jauno partiju iekļuva gan parlamentā, gan valdībā.
