Šlesera astotais projekts: “pārvilina” Gobzema fanus un aicina nomainīt veco gļēvo valdību un “negadījuma” prezidentu Levitu 184
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmēja, bijušā politiķa Aināra Šlesera atgriešanās politikā vairs ir tikai laika jautājums – 14. augustā ir plānots viņa veidotās partijas dibināšanas kongress, “Latvijas Avīzei” apstiprināja A. Šlesers.
Viņš kongresā nosaukšot arī pretendentus ministru, Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta amatiem. No tā brīža partija sākšot 14. Saeimas vēlēšanu kampaņu, kurā šie cilvēki iesaistīšoties.
Rudenī miljons eksemplāru tirāžā iznāks vēl viena topošā politiskā spēka avīze, kas tiks izplatīta visā Latvijā. Kā šīs avīzes izdevējs ir norādīts A. Šlesers, kurš par saviem līdzekļiem to finansējot.
A. Šlesera politiskais pieteikums var atstāt iespaidu uz Saeimas neatkarīgā deputāta Alda Gobzema (ievēlēts no “KPV LV”) centieniem ar partiju “Likums un kārtība” ieinteresēt neapmierināto vēlētāju. Vairāki A. Gobzema sākotnējie domubiedri jau ir pārgājuši pie A. Šlesera.
Neoficiāli dzirdēts, ka viņš esot apsteidzis vēl kādas ar uzņēmējiem saistītas domubiedru grupas nodomu veidot komandu uz Saeimas vēlēšanām. Savus domubiedrus un kandidātus minētajiem amatiem A. Šlesers neatklāj, jo tad tas vairs nebūšot pārsteigums. Viņš arī nesaka, kāds būs partijas nosaukums.
Taču ir dažas pazīmes, ka tas varētu būt kaut kas jau labi aizmirsts vecais. Pirmajā izplatītajā avīzē bija izteikts aicinājums pievienoties Jaunajai partijai, kur pirmais vārds bija ar lielo burtu – ar Jauno partiju 1998. gadā viņš ienāca politikā. Zināms, ka apspriesti ir vairāki partijas nosaukumi, kuru abreviatūra varētu atsaukt atmiņā kādu no veiksmīgajiem A. Šlesera agrāko laiku projektiem.
Abi grib uzkāpt jaunā kalnā
Augustā ir plānota arī Saeimas neatkarīgā deputāta Vjačeslava Dombrovska (ievēlēts no “Saskaņas”) veidotās partijas dibināšana. Politiķis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka uz biedrības “Republika 2030” bāzes dibinās jaunu politisko spēku, kas sadarbosies arī ar reģionālajām partijām, – tāda vienošanās jau ir parakstīta ar Daugavpils domē pārstāvēto “Mūsu partiju”.
Ir pavedieni, kas saista topošo partiju veidotājus ar “Saskaņu,” no kuras Saeimā ir ievēlēta Jūlija Stepaņenko, kas kopā ar dzīvesbiedru Vjačeslavu Stepaņenko bija arī pie A. Gobzema, bet atstāja viņu “raksturu nesaderības dēļ”, kā to “Latvijas Avīzei” skaidroja V. Stepaņenko.
Viņš apstiprināja, ka A. Šlesers ir ģimenes draugs, kuru viņš ar abām rokām atbalstot. A. Šleseram atbalstu ir izteicis arī Pēteris Sproģis, kurš bija “Saskaņas” kandidāts Valsts prezidenta amatam, bet privātu iemeslu dēļ atteicās saistīt sevi ar “Saskaņu”.
No “Saskaņas” kandidēja arī V. Dombrovska tagadējie domubiedri Evija Papule un Anrijs Matīss. Uz vaicāto, vai V. Dombrovskis pēc vēlēšanām redz sadarbības iespējas ar A. Šleseru un “Saskaņu”, viņš atbildēja: “Politikā nekas nav sliktāks par sarkano līniju vilkšanu. Mums ir jārunā ar visiem, kam ir vēlētāju uzticības mandāts. Taču, ja cilvēkam viena kāja ir biznesā, bet otra politikā, tas nebeidzas labi. Man nav pieņemams, ka politika tiek izmantota pašlabuma meklēšanā. Visiem daru zināmu, ka tad sadarbība nav iespējama.”
Varēja secināt, ka teiktais mērķēts A. Šlesera virzienā. Kā A. Šlesers, tā V. Dombrovskis pirms vēlēšanām konkurēs par vēlētāju ar “Saskaņu,” bet pēc vēlēšanām kā viens, tā otrs var kļūt “Saskaņas” sabiedrotais.
“Es netraucēšu ne vienam, ne otram, bet nepiedalos šā procesa atbalstīšanā. Es abus [A. Šleseru un V. Dombrovski] labi pazīstu. Abiem ir pareizi teksti, kurus nevaru kritizēt. Taču ar abiem ir grūtības sadarboties,” Latvijas Avīzei” sacīja “Saskaņas” priekšsēdis Jānis Urbanovičs, kurš aicina konkurentus nenodarboties ar citu noniecināšanu, jo – “ja grib uzkāpt jaunā kalnā, tad vajag kādu pozitīvo programmu priekš tautas”.
Atgriešanās sakrīt ar tiesvedību
A. Šlesers politikā ienāca 28 gadu vecumā, kad kopā ar Raimondu Paulu nodibināja Jauno partiju. Pēc Jaunās partijas sašķelšanās bija Jaunā kristīgā partija, kas ar A. Šlesera atbalstu startēja Rīgas domes vēlēšanās 2001. gadā. Pēc tam kopā ar mācītāju Ēriku Jēkabsonu viņš izveidoja Latvijas Pirmo partiju (LPP), kas 2002. gadā iekļuva Saeimā ar 10 mandātiem un bija arī valdībā. Uz katrām jaunām vēlēšanām A. Šlesers gāja ar kaut ko jaunu.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām LPP apvienojās ar “Latvijas ceļu” un kļuva par LPP/”LC”. 10. Saeimas vēlēšanās LPP/”LC” kopā ar Tautas partiju izveidoja apvienību “Par labu Latviju”, bet 11. Saeimas vēlēšanās tika pieteikta Šlesera Reformu partija/LPP/”LC”.
Uz 12. Saeimu 2014. gadā vairāki tā laika politiskie līderi – A. Šlesers, Aigars Kalvītis, Jānis Straume, Jānis Jurkāns un Ivars Godmanis – “aizņemās” Rēzeknē dibinātās partijas “Vienoti Latvijai” karogu un zem tā startēja vēlēšanās, bet divas pēdējās vēlēšanas A. Šlesera projektiem jau bija neveiksmīgas, un viņš no politikas aizgāja.
Par atgriešanos A. Šlesers paziņoja pavasarī, kas sakrita ar laiku, kad kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādīja apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, kā arī viņam kā bijušajam satiksmes ministram.
Tagad A. Šlesers apgalvo, ka minētā tiesvedība nav ietekmējusi viņa atgriešanos, un noliedz arī viņam kā bijušajam ministram inkriminētos pārkāpumus. Lielā tirāžā izplatītais izdevums rada iespaidu, ka partijas veidotāji nav novērtējuši, ka ir izaugusi jauna vēlētāju paaudze, kas varētu nezināt avīzē minētās personas Vili Krištopanu, Jāni Jurkānu, Aivaru Strakšas, kas ir A. Kalvīša sens domubiedrs, kā arī Ē. Jēkabsonu.
Ar viņu avīzē publicēta intervija “Boksa priesteris par atdzimšanu”, kuras saturs ir ļoti līdzīgs Ē. Jēkabsona vēstījumiem 2002. gadā pirms LPP dibināšanas.
Sākotnēji bija iespaids, ka tā būs “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāja Andra Amerika un A. Šlesera atkalapvienošanās, jo avīzē atbalstu viņam ir pauduši vairāki “GKR” biedri – arī tagadējie Rīgas domnieki Ainars Baštiks un Juris Radzevičs, kurš “Latvijas Avīzei” teica, ka atbalsta daudzveidību politikā un A. Šlesera pieteikums varētu būt interesants. Viņš vienmēr nākot ar novitātēm.
Tā tas bijis arī 2009. gadā, kad Rīgas domē viņam bijušas jaunas idejas, kā piesaistīt investīcijas. Arī Jāņu svinēšana krastmalā esot A. Šlesera ideja. Taču politisko piederību mainīt J. Radzevičs neplāno. “Gods kalpot Rīgai” ir vairāk nekā 500 biedri, un tā turpinās darboties, apstiprināja arī “GKR” priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Viņš atzina, ka partija vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un tai būs jāmeklē sadarbības partneri, kā to dara arī Liepājas partija vai Latgales partija, bet A. Šleseram vispirms esot jānodibina partija, lai par to runātu.
No varas vajagot atpūsties
A. Šlesers ir apņēmies “nomainīt politisko dienaskārtību pirmsvēlēšanu gadā”, piespiežot arī citas partijas aktivizēties. “Es aicinu apvienoties ar mērķi nomainīt esošo veco gļēvo, nekompetento valdību un “negadījuma” prezidentu Levitu,” teikts A. Šlesera politiskajā pieteikumā. Viņa partija iestāšoties par tautas vēlētu prezidentu. “Vienotības” cilvēkiem un aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“AP”), kas tik ilgi bijuši pie varas, vairs “nav tās dzirksts acīs, viņi ir noguruši no varas, tāpēc vajag atpūsties”, kā A. Šlesers to esot izdarījis.
Tagad viņš ar svaigu skatu varot atgriezties. Avīzē viņš stāsta par savu veikumu 90. gados, bet nerunā, ko paveicis, piemēram, pēdējos piecos gados. A. Šlesers skaidroja, ka ir biznesā, kas saistīts ar transporta nozari, bet no atbildes konkrēti sasniegumi nekļūst skaidri, lai gan par šīs nozares attīstību viņš var runāt ilgi.
Viss liecina, ka partija vēlēsies ieinteresēt neapmierināto vēlētāju, uz ko orientējas arī A. Gobzems, kurš sākotnēji tika uzskatīts par A. Šlesera projektu. A. Šlesers apgalvoja, ka A. Gobzemu nepazīst un vienreiz dzīvē esot redzējis. Taču A. Gobzems neesot komandas cilvēks un neuzticoties cilvēkiem.
“Tā ir viņa vājā vieta. Un tad nekas nebūs,” uzskata A. Šlesers. Politikā līderim esot jāspēj pulcēt ap sevi vismaz 25 spēcīgus cilvēkus, lai piecos vēlēšanu apgabalos var piedāvāt pazīstamus politiķus, kas var labi nostartēt. Savu komandu atklāt A. Šlesers vēl nav gatavs.
Dzirdēts, ka viņš to vēl tikai komplektē un šos cilvēkus meklē arī starp agrākajiem domubiedriem. Taču tik viegli nemaz neejot – daži neesot gatavi populistiski kritizēt valdību, jo ir apguvuši jaunas manieres attiecībās ar oponentiem un negribot viņus apsaukāt.
A. Šlesers apgalvoja, ka pēc avīzes izplatīšanas piesakoties arī jauni cilvēki, kas ir atzīti savā profesionālajā darbībā, bet viņus atklāšot tikai kongresā, kas notiks klātienē. Uz vaicāto, vai A. Šlesera partija varētu startēt kopā ar “Gods kalpot Rīgai”, bet pēc vēlēšanām sadarboties ar “Saskaņu”, viņš atbildēja, ka neplāno veidot apvienības un runāt ar citām partijām par sadarbību, jo vairāku partiju koalīcijas valdības esot Latvijas nelaime.
Esot jāiet uz uzvaru. Jāatgādina, ka pēc varas zaudēšanas Rīgā arī “GKR” un “Saskaņas” attiecības kļuva komplicētākas.
