Slepkavnieks bijis “parasts amerikānis” 1
Nedēļas nogalē Lasvegasā notikušajā apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti 59 cilvēki un 527 ievainoti. Uzbrucējs, 64 gadus vecais Stīvens Padoks, apšaudīja festivāla apmeklētājus no līdzās esošās viesnīcas 32. stāva. Kad policija tuvojās viesnīcas numuram, kurā atradās šāvējs, viņš izdarīja pašnāvību.
Šāvējs neesot bijis apsēsts ar ieročiem
Viņa istabā viesnīcā “Mandalay Bay” tika atrasti 23 šaujamieroči un vēl 19 ieroči, un liels daudzums munīcijas Pedoka mājā Meskitas pilsētā Nevadas štatā. Viņa automobilī tika atrasts amonija nitrāts, ķīmiska viela spridzekļu izgatavošanai. Padokam bija vesels arsenāls ieroču, taču izmeklētāji joprojām ir neziņā par motīviem, kas pamudinājuši 64 gadus veco atvaļināto grāmatvedi, kurš pat nav bijis pieķerts ceļu satiksmes pārkāpumā, pastrādāt ASV vēsturē šaušalīgāko masu slepkavību. Eksperti atzīmē, ka slaktiņš Lasvegasā bija pirmais, kurā līdz ar citiem ieročiem tika lietots triecienšautenei “AK-47” līdzīgs ierocis, aprīkots ar statīvu. Joprojām neatbildēts ir jautājums, kā šāvējs varēja ienest luksusa viesnīcas numurā Lasvegasas centrā desmit somas ar 23 ieročiem, kurus viņš izvietoja uz statīviem ērtākai un trāpīgākai šaušanai. Vairāki ieroči bija pārveidoti tā, lai no tiem varētu raidīt līdz pat 800 šāvieniem minūtē.
Pensionētais grāmatvedis Stīvens Padoks agrāk bija strādājis aerokosmisko sistēmu firmā “Lockheed Martin”, bet tad pievērsies darījumiem ar nekustamo īpašumu, kur nopelnījis miljonus, raksta avīze “The Las Vegas Sun”. Viņam nekad agrāk nav bijusi darīšana ar likumsargiem, tāpēc Padoka sarīkotais slaktiņš šokējis viņa paziņas.
Viņa brālis Ēriks uzskata, ka Stīvens nav bijis apsēsts ar ieročiem. “Viņam bija vairāki šaujamie, taču tās bija oficiāli reģistrētas pistoles,” apgalvoja Ēriks. “Varbūt viņam bija vēl kāds garstobra ierocis, taču tas bija ieslēgts seifā,” viņš teica, piebilstot, ka neko nav zinājis par 23 ieročiem, kas tikuši atrasti Stīvena numurā viesnīcā.
Slepkavnieks bija miljonārs un pokera spēlmanis
Pēc viņa brāļa teiktā, Stīvens Padoks bija nopelnījis daudz naudas darījumos ar nekustamo īpašumu, un viņa aizraušanās bija pokers un citas azartspēles, raksta avīze “The Daily Mail”. Viņš dzīvoja miljonāru pansionātā kopā ar savu 62 gadus veco draudzeni Merilū Denliju, kura pašreiz atrodas Tokijā. Padoka vārda nav policijas reģistros, viņš nav dienējis armijā un pat viņa brālim nav zināmi viņa reliģiskie vai politiskie uzskati. Ja neskaita nodošanos azartspēlēm, viņa dzīvē nav bijis notikumu, kas varētu piesaistīt policijas uzmanību un dotu atbildi uz jautājumu par masu slepkavības motīvu. Stīvenam Padokam bija pilota licence un piederēja divas nelielas lidmašīnas un vairāki īpašumi dažādos ASV štatos.
Padoka tēvs Bendžamins bijis banku aplaupītājs un astoņus gadus atradies Federālā izmeklēšanas biroja visvairāk meklēto likumpārkāpēju sarakstā. 1961. gadā viņš ticis notiesāts uz 20 gadiem, bet 1968. gadā izbēdzis no cietuma un slapstījies līdz 1978. gadam. FIB atzinumā teikts, ka Pedokam vecākajam bijusi “psihopātiska nosliece”.
Padoks atgādinājis “vectētiņu no kaimiņu mājas”
Kristofers Salivens, Meskitas veikala “Guns & Guitars” darbinieks, kurš pārdevis Padokam revolveri un divas šautenes, liecinājis, ka pircēja biogrāfija tikusi pārbaudīta atbilstoši federālā likuma prasībām un nekas aizdomīgs nav ticis atklāts.
“Viņš likās normāls vīrs, nekā ārkārtēja,” teica Salivens, piebilstot, ka “nevarot zināt, kas notiek cita cilvēka galvā”. Cita ieroču veikala pārdevējs Jūtas štatā, kur Padoks iegriezās trīs reizes un nopirka vienu šauteni, liecināja, ka viņš bijis “laipns un savaldīgs, gluži kā vectētiņš no kaimiņu mājas”.
ASV mediji, analizējot kārtējo amerikāņu traģēdiju, kā īpaši šausminošu atzīmē faktu, ka Lasvegasas slepkavnieks esot bijis “parasts amerikānis”, kas tomēr pastrādājis šaušalīgu ļaundarību. Slaktiņš Lasvegasā atkal uzjundījis diskusijas par nepieciešamību vēl stingrāk kontrolēt ieroču tirdzniecību. Laikraksts “The New York Times” atgādina, ka kopš 1968. gada vairāk amerikāņu (1,5 miljoni) ir miruši no šaujamieročiem pašu mājās nekā krituši visos Amerikas karos, tajā skaitā pilsoņu karā (1,4 miljoni).
Austrālija piedāvā ASV palīdzību
Reaģējot uz svētdien ASV Lasvegasā notikušo slaktiņu, kurā tika nogalināti vismaz 59 cilvēki, Austrālija vakar piedāvājusi Savienotajām Valstīm sniegt palīdzību šaujamieroču kontroles likumu reformas lietā. “Mēs varam piedāvāt savu pieredzi,” sacīja Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa, norādot uz 1996. gada likumu, ar kuru pusautomātiskie un automātiskie ieroči tika atpirkti un aizliegti. Austrāliju 1996. gadā satricināja traģēdija, kad ar pusautomātisko ieroci bruņojies slepkava Mārtins Braients Tasmānijā nogalināja 35 cilvēkus. Centriski labējā premjerministra Džona Hovarda valdība bez kavēšanās ieviesa stingrākus šaujamieroču kontroles likumus, zināmus ieročus aizliedzot, nosakot ieroču īpašnieku minimālo vecumu, kā arī ieviešot licences. Rezultātā tika atpirkti un iznīcināti vairāk nekā 600 000 šaujamieroču. Likuma grozījumi to pieņemšanas laikā izraisīja strīdīgu reakciju, tomēr tagad tiem ir plašs sabiedrības atbalsts. Kaut arī vardarbība ar šaujamieroču izmantošanu nav pazudusi pavisam, kopš stingrāku likumu ieviešanas Austrālijā apšaudes ar lielu bojā gājušo skaitu vairs nav notikušas atšķirībā no ASV, kur šādi slaktiņi notiek regulāri. Pēc masu apšaudēm ASV Kongresā regulāri parādās aicinājumi pastiprināt ieroču kontroli, tomēr republikāņi un daļa demokrātu izvēlas nerīkoties, paužot bažas, ka tas varētu apdraudēt ASV konstitūcijas otro labojumu, kas paredz tiesības uz šaujamieroču nēsāšanu un glabāšanu.
