Vulkāns un karaļa gāšana 1
Deivids Keiss izvirza pieņēmumu, ka visu šo postošo procesu vaininieks bijis Indijas okeāna vulkāns Krakatau. Pagaidām nav izdevies to neapgāžami pierādīt, taču dendrohronologi noskaidrojuši, ka tieši 536. gadā nezin kāpēc pilnībā apstājusies koku augšana Īrijā, Skandināvijā, Kalifornijā un Čīlē. Bet Antarktīdas ledājos atklāts slānis, kura saturā ir vulkāniskas izcelsmes sērskābe, un tas datējams ar 6. gadsimtu. Tieši tad, atbilstoši pētnieku atrastajām ziņām vēstures avotos, Divupē uzkritis un ilgi turējies sniegs.
Pēkšņs aukstums, dzimstības samazināšanās, bads – lūk, pazemes stihijas dāvātās šaušalīgās dāvanas cilvēcei. Piemēram, 1783. gadā sākās vienlaikus divu Islandes vulkānu Heklas un Laki izvirdums. Lava noklāja laukumu aptuveni 600 kvadrātkilometru platībā, bet vējš putekļus un indīgās gāzes aiznesa līdz Eiropas krastiem. Izveidojās bieza, tumša migla, aiz kuras nobālēja Saule, uz kuru tagad varēja bez bažām noraudzīties ar pilnībā neapbruņotu aci. Laika apstākļi sagāja absolūtā grīstē. 1784. gada janvāra sākumā Vestfālijā iestājās ilgstošs sals, bet Reinu pārklāja bieza ledus sega. Taču jau mēneša beigās pilnīgi negaidot iestājās pavasaris, kam sekoja briesmīgi plūdi. Pietiekami lietaini un auksti sekoja arī nākamie gadi. Visviet aizvien samazinājās dzimstība. Visas šīs nelaimes sevišķi iespaidoja Francijas likteņus: bads un nedabiski uzblīdušās maizes cenas modināja cilvēkos tādu naidu pret savu karali, ka jau pēc dažiem gadiem valstī nodārdēja revolūcija.
Vēl pēc 30 gadiem Eiropa jau pārdzīvoja nākamo aukstuma periodu. Arī tā iemesls bija kārtējais vulkāna izvirdums. 1815. gada aprīlī no Indonēzijas Sumbaves salas vulkāna rīkles izlauzās vismaz 150 kubikkilometru liels pelnu mākonis. Acumirklī gāja bojā vismaz 10 000 cilvēku un vēl 82 000 vēlāk mira no bada un sērgām. Pelni pārklāja visu Sumbavi, iznīcināja ražu, aizbēra apūdeņošanas sistēmas un skābie lieti pilnībā saindēja ūdeņus.
Vulkāna izvirduma dēļ cieta arī tālākās zemes: trīs gadus (!) zemeslodi ieskāva putekļu un pelnu daļiņu smogs, atstarojot Saules starus un tādējādi atdzesējot planētu. 1816. gads Eiropas annālēs palicis kā gads pilnībā bez vasaras – gan Vācijā, gan Krievijā. Piemēram, Vācijas zemēs tikai jūnijā izkrita visa gada nokrišņu norma, bet jau jūlija beigās uzsniga sniegs. Tajā pašā laikā ASV štatā Menā ezerus klāja ledus, izsala visa raža. Napoleona iedomīgo karu jau tā nomocītā Francija bija spiesta regulāri burtiski ar kaujām atsist satracinātos laupītājos pārvērtušos iedzīvotāju uzbrukumus pārtikas vezumiem. Tiesa, šis laiks spēja iedvesmot māksliniekus. Lielās putekļu klātbūtnes dēļ atmosfērā varēja novērot ārkārtīgi iespaidīgus rietus un ausmas, kas lieliski iemūžināti, piemēram, Viljama Tērnera un Kaspara Dāvida Frīdriha darbos.
Pēdējais vulkāna izraisītais aukstuma periods novērots 1992.–1993. gadā, kad pēc Filipīnu vulkāna Pinatubo izvirduma gaisā nokļuva aptuveni vienu kubikkilometru liels iežu mākonis. Vidējā temperatūra pasaulē samazinājās par 0,3 grādiem, bet tas bija pietiekami, lai būtiski ciestu lauksaimniecība. Zinātnieki par šo izvirdumu atļāvās drūmi pajokot, sakot, ka Pinatubo tikai mazliet aizkavēja globālo sasilšanu…
