Uldis Šmits: Slepkavību gradācija 5
Televīzijas kanāla “Fox News” zvaigzne Bils O’Reilijs, intervēdams Donaldu Trampu, sacēla troksni, kad abi pievērsās tēmai par “sadzīvošanu” ar Krieviju, respektīvi Kremli, un žurnālists attiecībā uz Putinu iestarpināja iebildi, ka “viņš tomēr ir slepkava”. Tramps nesāka īpaši atspēkot, bet savā stilā visaptveroši piezīmēja, ka “ir daudz slepkavu” un “mums” Amerikā arī “ir daudz slepkavu”. Cik noprotams, tas tika sacīts tādā kā ģeopolitiskā nozīmē. Aptuveni pareizs secinājums, bet nepietiekams, lai izprastu Vašingtonas vērtību mērauklas un tālākos plānus.
Ja galvenais kritērijs un mērķis ir Trampa pieminētā cīņa pret ISIS jeb “Islāma valsti”, tad amerikāņiem būtu lietderīgi sadzīvot arī ar Irānu, kura apkaro sunnītu radikālos grupējumus militārajās sauszemes operācijās Sīrijā, kaut gan pareizāk būtu sacīt, ka apkaro sunnītus vispār, lai reģionā stiprinātu Teherānas ietekmi, ideoloģiju un sabiedroto režīmu pozīcijas. Taču Vašingtonas Baltā nama jaunā administrācija pasludinājusi Irānu par globālā terorisma atbalstītāju un finansētāju numur viens. Pretēji daudzu ekspertu atzinumiem, kuros norādīti pavisam citas izcelsmes naudas avoti. Tā nav vienīgā nekonsekvence. Nesen Baltais nams noteica aizliegumu (tiesās pēc tam apstrīdēto) ASV iebraukt septiņu valstu pilsoņiem, bet neiekļāva melnajā sarakstā, piemēram, Persijas līča monarhijas, kuru pavalstnieki patiešām ir rīkojuši ASV teritorijā terora aktus, ieskaitot 2001. gada 11. septembra uzbrukumus. Nelabvēļi apgalvo, ka iemesls tādai nostājai esot Trampa savulaik šajās zemēs izvērstais bizness.
Par konkrētiem risinājumiem Sīrijā viņš nav izteicies, tomēr agri vai vēlu izvirzīsies jautājums par “sadzīvošanu” ar Bašaru al Asadu. Tas ir aktuāls arī Eiropai, kur sākotnēji oficiālā līmenī nepieļāva citu variantu kā vien tirāna atkāpšanos. Tikmēr Maskavas un Teherānas militāri un politiski aprūpētais Asadu klans ievērojami nocietinājis pozīcijas. Tramps spriež, ka Bašars varbūt ir slikts, bet opozicionāri varētu būt vēl sliktāki, savukārt Eiropas politiskajās aprindās vienmēr bijuši gan dialoga piekritēji, gan īsteni Asada fani, kas labprāt uzņemas viņa lobiju lomu. Damaskā viesojusies arī Tatjana Ždanoka, un pērnā gada nogalē kopā ar Krievijas parlamenta augšpalātas locekļiem tur ieradās speciāli uzaicinātu Eiroparlamenta (EP) deputātu grupiņa. Andrejs Mamikins pasniedza namatēvam “sudraba kolekcijas monētu ar Rīgas pils attēlojumu un atklāja, ka ir Latvijā ne mazums ļaužu, kuriem simpatizē Sīrijas valsts vadītājs un vienkāršie sīrieši”. Eiroparlamentārietis pauda pārliecību, ka Sīriju drīz apmeklēs arī oficiāla EP delegācija, tajā skaitā “deputāti, kuri vēl vakar kaislīgi noliedza “Asada asiņaino režīmu””.
Tādu perspektīvu gluži izslēgt nevar. Bet pēc iepriekš citētā (eirodeputāta līdzstrādnieku sagatavotā) teksta, kur frāze par asiņaino režīmu likta pēdiņās, der izlasīt “Amnesty International” nesen publicēto ziņojumu ar nosaukumu “Cilvēku kautuve – masveida pakāršana un iznīcināšana Saidnajas cietumā”. Ziņojumā apkopotas liecības par soda akcijām netālu no Damaskas esošā ieslodzījuma vietā, kur noslaktēti 13 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji, proti, jau pieminētie “vienkāršie sīrieši”. Režīms to apstrīd, taču pastāv vēl arī ANO ziņojumi par citiem faktiem, kas kvalificējami kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Nekas neliecina, ka slaktiņi beigsies, ja iestāsies kāds nosacīts miers pēc ISIS izsvēpēšanas no valsts, un var arī šaubīties par Asada ieinteresētību teroristu pilnīgā sakāvē un bēgļu straumju izsīkumā. Toties pavisam droši var paredzēt: visi, kas izrādīs režīmam pretestību – ne obligāti bruņotu – tiks ierindoti iznīdējamu ekstrēmistu kategorijā.
Tāpat jāšaubās, vai vērts atgriezties pie vecās “reālpolitikas” prakses – izmantot viena slepkavas pakalpojumus, lai novāktu otru. Šodienas pasaule drīzāk iegūtu, ja viņi aizietu no skatuves. Kaut ar visām sudraba monētām.
