Slepkavība virtuvē. Apsūdzēts kaimiņš, bet tiesā jātaisnojas arī mājas saimniecei 0
Šī slepkavības iztiesāšana Daugavpils tiesā nesolās būt viegla. Un ne tikai tāpēc, ka noziegumā apsūdzētais 52 gadus vecais bezdarbnieks Anatolijs noliedz savu vainu.
Nervozas ir liecinieces Tatjanas dotās liecības. Viņu jau iztaujāja divās tiesas sēdēs un turpinās vēl.
Advokāte Ivita Beļa, kura aizstāv apsūdzēto, ar jautājumiem dzen stūrī liecinieci.
Ne advokāte, ne prokurore Ilona Jermaševiča nevēlas LA.lv neko komentēt, un pēc būtības šobrīd stāsts izstāstāms tikai no atbildēm, ko tiesā sniedza Tatjana, un no viņai uzdotajiem advokātes, prokurores, apsūdzētā un tiesneša Arvīda Ozerska jautājumiem un replikām, kas izriet no pirmstiesas izmeklēšanā iegūtās informācijas.
Dzerot sākas kašķis
Traģiskie notikumi risinājās pagājušā gada 16. decembrī Aglonas novadā.
Tatjana gatavojusies sava dēla dzimšanas dienai, mazgājusi drēbes. Nākamajā dienā bija paredzējuši atbraukt viņas vecākie bērni.
Bijis jau tumšs, kad pie durvīm klauvēja: bija atnācis kaimiņš Anatolijs ar kādu viņai nepazīstamu cilvēku gados – mežstrādnieku Arvīdu. Abi bijuši krietni iereibuši.
Tatjana abus ielaidusi, jo Anatolijs palūdzis telefonu: vajadzējis piezvanīt, laikam kādam, kas mežstrādniekam atbrauks pakaļ. Taču ar to viss nebeidzies.
Anatolijs piesēdies pie galda, uz kura uzlicis degvīna un alus pudeles, bet Arvīds notupies pie veļas mazgājamās mašīnas. Abi dzēruši.
Pēc brīža viņiem pievienojies trešais nepazīstamais, kurš sasildījies dzērumā iemidzis pie plīts, turklāt tik stipri, ka tālākos notikumus viņš neesot piefiksējis un tajos nepiedalījies.
Anatolijs un Arvīds sākuši strīdēties par nacionālajiem jautājumiem: kā LA.lv pēc tiesas sēdes sacīja Tatjana, viņa dzirdējusi, ka Anatolijs Arvīdu nosaucis par fašistu, pēc tam strīds aizgājis par naudu.
Mēģinājusi abus apsaukt. Tad virtuvē iegājis Tatjanas vīrs Jevgeņijs, pat iespēris Arvīdam, lai rimstas, bet strīds turpinājies. Pati Tatjana lielākoties uzturējusies istabā pie dēla, kurš gatavojis mājasdarbus skolai, spēlējusi datorspēles, bet virtuvē iegājusi tikai pāris reižu, lai uzsmēķētu.
Arī vīrs iedzēris, bet Tatjana nedzērusi un lūgusi svešos vīriešus un kaimiņu doties projām, bet tie nereaģējuši uz viņas lūgumiem.
Atvērusi durvis, viņa redzējusi, ka uz grīdas asiņainu galvu gulējis Arvīds, bet Anatolijs stāvējis pie krēsla, asiņainā rokā turot nazi.
Vienu no tiem četriem nažiem, kurš virtuvē atradies statīvā un kuru Tatjana izmantojusi, lai grieztu zivi vai vistu.
Anatolijs stulbi blenzis vienā punktā. Tatjana iekliegusies un izskrējusi koridorā, kur tobrīd smēķējis Jevgēņijs. Vīram bija izbeigušās cigaretes, un viņš kaut ko smēķējamu bija satinis avīzē, kas smirdējis, tāpēc vīrs izgājis, lai mājās nebojātu gaisu.
Jevgēņijs ieskrējis virtuvē un Anatolijam licis nomest nazi, ko tas arī izdarījis. Tad vīrs izsaucis policiju, teicis, lai nazim neviens nepieskaroties, bet guļošo vīrieti pie plīts izvedis ārā.
Dzirdot troksni, arī dēls gribējis ienākt virtuvē, bet viņu nelaiduši. Tad atbraukusi policija.
Lieciniecei piedāvā poligrāfu
Tiesas sēdē apsūdzētā Anatolija advokāte gan pieminēja Tatjanas dēla teikto psiholoģei, kas sēj zināmas šaubas par viņas liecību patiesumu. Tatjana vien atbildēja, ka ar bērnu par notikušo nerunājot.
Savukārt uz advokātes jautājumu, kā var paskaidrot, ka zem galda pie līķa atrada viņas asinis, Tatjana atbildēja, ka tai vakarā, skrienot un redzot, kas noticis, savainojusi pirkstu uz naglas durvīs. Viņai bieži arī tekot asinis no deguna.
Advokātei tā arī neizdevās gūt atbildes uz jautājumiem: kāpēc asinis ir zem galda, un kā izskaidrot, ka naža spals ir noslaucīts? Tatjana vien atbildēja: “Nezinu.”
Advokāte turpināja iztaujāt: “Kā varat paskaidrot, ka jums uz rokas konstatēja nogalinātā bioloģisko materiālu, bet uz nogalinātā pleca – jūsējo bioloģisko materiālu?”
Tatjana: “Kad vīrietis ienāca, es ar viņu sasveicinājos. Vēlāk es vienā brīdī, kad gribēju, lai viņi iet projām, svešajam palīdzēju uzvilkt jaku.”
Advokāte: “Kāpēc jūs atteicāties no pārbaudes ar poligrāfu?”
Tatjana: “Man ir slima sirds.”
Savukārt tiesnesis jautāja: “Ja tiesa jums nozīmēs poligrāfu un mediķi jums atļaus to izmantot, vai piekritīsiet?”
Tatjana: “Jā, bet man vispirms jāparunā ar ārstiem. Es saku patiesību.”
Pēc tiesas sēdes Tatjana LA.lv sacīja, ka lietā viņa visu laiku bijusi tikai lieciniece, bet nervozējot viņa tāpēc, ka savulaik sēdējusi cietumā un tagad varbūt kādam liekoties, ka slepkavība varot būt viņas roku darbs.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka slepkavībā apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā liecības neesot sniedzis. Tatjana attiecības ar kaimiņu tiesā raksturoja kā normālas.
Nākamā tiesas sēde, kurā turpinās pratināt lieciniekus, notiks 14. decembrī.