Slepkavība Saldus centrā: Atrod ar cirvi nosistu sirmgalvi 3
Kurzemes rajona tiesa Saldū izskata krimināllietu par slepkavību, kas notika pagājušā gada 5. vai 6. novembrī, kad dažus kvadrātmetrus lielajā paša istabiņā atrada ar cirvi nosistu sirmgalvi.
Mānīgā fasāde
Striķu iela ir viena no centrālajām Saldus ielām, kura, tāpat kā pārējās, no fasādes puses ir sakopta un jauka. Ne vienmēr tikpat labs skats atklājas namu pagalmos. Arī dzīvokļi slēpj ne vienu vien sarežģītu, drūmu cilvēka likteni. Konkrētais Striķu ielas nams ir pašvaldības īpašums, un tā mazajos, ne sevišķi komfortablajos dzīvokļos tiek izmitināti dažādi cilvēki, tajā skaitā arī ar bagātīgu noziegumu pūru un lielu cietumā pavadītu laiku, kādi, piemēram, bija 40 gadus vecā Indra un 76 gadus vecais Vilmārs. Abi dzīvoja atsevišķos dzīvokļos katrs savā mājas galā, taču, pat neraugoties uz līdzīgo dzīves pieredzi, neesot varējuši viens otru ciest. Parasti gan iztikuši ar lamāšanos. Te neesot varējuši sadalīt veļas auklu, te bijuši atšķirīgi viedokļi par kārtību un uzvedību pagalmā. Abi nesmādēja arī alkoholiskos dzērienus. Arī daļa no pārējiem nama iedzīvotājiem mēdza iedzert, arī kopā ar Indru vai Vilmāru. Izņēmums nebija 5. novembris, kad pie Indras ciemojās kaimiņiene Gaļina. Tur bija arī Kristīne, kas pie Indras dzīvoja.
Strīds par atkritumiem
“Vilmārs pārmeta, ka Indra ber atkritumus kaimiņmājas tādā kā puspagrabā, kas ir pret mūsu sētu. Par to Indra kļuva dusmīga un pie Vilmāra durvīm izbēra kartupeļu čužas un teica, ka turpmāk viņa atkritumus likšot tur. Tad Vilmāru pagrūda un viņš atsitās ar galvu pret trepēm, kas koridorā ved uz otro stāvu. Augšas kaimiņš izsauca policiju, bet Vilmārs aizrāpoja uz savu istabu un apsēdās gultā, aizpīpēja. Kad atnāca policists, Vilmārs teica, ka tā tikai tāda kaimiņu būšana, lai liekoties mierā. Mēs ar Kristīni savācām čužas, un gāju projām uz savu dzīvokli. Vilmārs palika viens, un Indru vairs tai vakarā neredzēju,” man stāsta Gaļina.
Citam kaimiņam Jānim tajās dienās bijušas veselības problēmas, un viņš neesot varējis dzert. Labi pazinis apsūdzēto un noslepkavoto, konflikti ar viņiem nav bijuši, bijušas pat draudzīgas attiecības, taču novērojis, ka abi savā starpā slikti satikuši.
“Nezinu, vai Indra bēra atkritumus pagrabā, bet fakts, ka mūsu caurstaigājamajā sētā ir tāds caurums, kur daudzi, nākot no ielas un ejot garām, kaut ko iemet, piemēram, pudeles. Ar Indru bija jāuzmanās – viņa cietumā trenējusies kikboksā un dažam labam vīrietim gāja virsū ar kājām pa priekšu, viegli kāvienu varēja nopelnīt. Kad iedzēra, agresīvi runāja. Savukārt Vilmārs pēc izdzīvošanās pa cietumiem vecumā kļuva švaks uz kājām, steberēja. Alkoholu vairs veikalos nezaga kā agrāk, tikai maizi, rīsus, bet veikalnieki viņam to piedeva. Pensija viņam bija tikai 67 eiro,” zina teikt Jānis.
Neesot tiešu pierādījumu
Aizdomās par Vilmāra slepkavību apcietināja Indru, un trešdien bija pirmā tiesas sēde. Apsūdzētā savu vainu neatzina un lūdza tiesnesi Selgu Lapejevu noteikt slēgtu tiesas sēdi, lai tiktu aizsargāta viņas privātā dzīve. Izraidot klausītājus un lieciniekus, tiesnese uzklausīja Indras argumentus un izlēma par slēgtu tiesas procesu.
Pēc tam tiesa sāka uzklausīt lieciniekus, tas turpināsies arī nākamajā tiesas sēdē 24. augustā. Šis tiesas process nebūs ātrs, jo kā liecinieku aicinās arī ekspertu, būs debates. Kā man teica apsūdzētās advokāts Raitis Mediņš, šobrīd neesot skaidrības par precīzu slepkavības laiku: diapazons esot no 5. novembra sešiem vakarā līdz nākamās dienas diviem dienā. Slepkavības ierocis bijis cirvis, taču neviens no kaimiņiem to neesot atpazinis – upurim bijis cits cirvis un arī Indrai tāds neesot manīts. Uz slepkavības ieroča neesot apsūdzētās pirkstu nospiedumu un DNS. Pret Indru neesot arī nekādu citu tiešu pierādījumu. Vienīgais, kas liecinot par sliktu Indrai, esot sliktās attiecības ar Vilmāru, sodāmība un poligrāfa rādījumi. Kad uz jautājumu: “Vai jūs nogalinājāt Vilmāru?” Indra atbildējusi noliedzoši, melu detektors esot reaģējis, liekot domāt, ka sieviete melo.
