Tēvs centies dēlu audzināt 43
Izdevās pārmīt dažus vārdus arī ar policistu, apsūdzētā sešpadsmitgadnieka tēvu, kurš tuvākajās dienās dodas izdienas pensijā – iesniegumu par to jau uzrakstījis decembrī. Pēc notikušā neesot normāli gulējis. Bet viņa meita, ar kuru brālis dzīvojis kopā īrētā mājā, no pārdzīvotā nokļuvusi slimnīcā. Tēvs joprojām cer, ka dēls nav bijis galvenais darītājs…
“Dēlu esmu centies audzināt, cik spējis. Kad viņam bija seši gadi, noslepkavoja viņa māti, ar kuru toreiz vairs nedzīvoju kopā. Viņš pārstāja runāt. Kopā ar sievu, skolotāju, darījām daudz, lai viņš atgūtos, sāktu runāt un normāli iet skolā. Jā, nenoliedzu, dēlam bija problēmas, centos tās novērst. Teicu, lai nedraudzējas ar savu vienaudzi, ar kuru kopā tagad ir apcietināts un kuram bija uzvedības problēmas, bet viss velti. Es tiešām nesaprotu, no kurienes dēlam radās tādas problēmas,” neizpratnē ir vīrietis, kuru pašu kolēģi raksturo kā normālu policistu. Viņš arī atklāj, ka aizturētais pieaugušais ir viņa pirmās, noslepkavotās sievas dēls no pirmajām attiecībām, tātad pusbrālis sešpadsmitgadniekam.
Kāpēc tiesa neapcietināja?
2014. gada 10. decembrī par miesas bojājumu – deguna salaušanu un sejas traumēšanu Makašānu amatu vidusskolas 76 gadus vecajam skolotājam Antonam Rancānam – Rēzeknes tiesas tiesnesis Andrejs Zutis nepilngadīgajam policista dēlam, 9. klases skolniekam, piesprieda nosacītu četru mēnešu cietumsodu un 858,38 eiro kompensāciju cietušajam. Tiesnesis pieņēma lēmumu neizolēt tiesājamo no sabiedrības, jo lietā nebija gūti pierādījumi, kas liecinātu, ka viņš ir sabiedrībai tik bīstams, ka tas būtu jādara. Tiesa tic (tā rakstīts spriedumā), ka nepilngadīgais vairs neizdarīs likumpārkāpumus, norādot, ka viņš nožēlo izdarīto un vainu atzīst, līdz šim atzīstams par nesodītu, tikai vairākkārt saukts pie administratīvas atbildības.
Spriedumā varam arī lasīt, kā tiesājamais raksturots. Nepietiekams tuvinieku atbalsts un kontrole. Nav atklāts un neieklausās radinieku teiktajā. Bērnībā pieredzētā vardarbība no mātes dzīvesbiedra puses veicinājusi neuzticēšanos cilvēkiem un agresivitāti. Vēlas iegūt pamatizglītību, taču ne vienmēr pietiek uzņēmības apmeklēt mācības. Uzvedības problēmas liedz veiksmīgi iekļauties mācību apguvē. Tēvs uztur materiāli un nodrošina ar apģērbu un mācībām nepieciešamo. Nav īpašu interešu un aizraušanās, trūkst pozitīvu draugu un paziņu. Laika pavadīšana draugu un paziņu kompānijās veicina antisociālu uzvedību. Var uzvesties agresīvi, runāt paaugstinātā balss tonī, lamāties, lietot fizisku spēku. Neprot izvērtēt savu rīcību, var rīkoties impulsīvi. Nav apreibinošu vielu atkarības problēmu. Bieži kavē stundas. Klīst pa Rēzekni. No mācību priekšmetiem visvairāk interesē sports. Ārpusklases pasākumos iesaistās nelabprāt. Par citu skolēnu fizisku un morālu aizskaršanu, telpu un inventāra bojāšanu padzīts no skolas kopmītnes.
Ar tiesnesi A. Zuti man neizdevās satikties, jo viņš šajās dienās aizņemts ar spriedumu rakstīšanu citās tiesu lietās. Ar mani šo gadījumu pārrunāja Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne.
A. Jermacāne: – Mums pārmet, ka neielikām puiku aiz restēm. Jā, saņēmām no policijas iesniegumu par ierosinātajiem kriminālprocesiem, bet nebija neviena notiesājoša sprieduma, nebija informācijas, ka puika kaut ko nav ievērojis, ko policija likusi. Tikai sausa informācija. Par to cietumā neliek. Neviens nerunā arī par to, ka tiesnesis iedeva bargāku sodu, nekā prasīja prokurors, – viņš lūdza piespiedu darba stundas. Lasot tiesas materiālus, man gribas teikt to pašu, ko līdzīgās lietās, kad tiek tiesāti nepilngadīgie: uz tiesājamo sola būtu pelnījuši atrasties vecāki! Jā, māte noslepkavota bērnībā… Runā, ka pamāte nav vēlējusies viņu īsti pieņemt… Klīdis starp vecmāmiņu un savu jauno ģimeni. Kā prata, tā sadzīvoja ar mātes noslepkavošanu un pasauli, kas negribēja viņu pieņemt. Viņš atrada sev līdzīgus, starp kuriem bija autoritāte. Par noziedzniekiem nepiedzimst. Tie sākumā ir nemīlēti bērni, kuru saucienus pēc uzmanības un palīdzības nesadzird. Esmu tiesājusi šādus bērnus, kuri tiesas zālē ienāk nikni uz visu pasauli, bet pēc brīža uz tiesājamo sola raud. Arī šis policista dēls raudāja skaļā balsī…
– Bet pēc trijām nedēļām iesaistījās slepkavībā…
– Jūs domājat, ka viegli bērnu ielikt cietumā? Tēvs solīja, ka dēlu kontrolēšot, viņš dzīvošot pieaugušās māsas uzraudzībā. Neviena no amatpersonām, kas bija klāt tiesas sēdē un saistītas ar bērnu tiesībām, arī neesot uzstājusi, ka puika jāliek cietumā. Šādi bērni izaug, kad apkārtējie ir vienaldzīgi. Par puiku neviens īsti nelikās ne zinis. Viņš nevienam nebija vajadzīgs, un neviens viņu negribēja pieņemt. Sabiedrība atmodās, kad notika šausmas.
