Slepkavība Berlīnē: pēdas ved uz Maskavu 0
Vācijas likumsargi aizturējuši Krievijas valsts piederīgo, ko tur aizdomās par Gruzijā dzimušā etniskā čečena Zelimhana Hangošvili slepkavību.
Slepkavība kā soda izpilde?
Kā ziņo vācu mediji, 40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts nedēļas nogalē kādā Berlīnes parkā. Slepkava ar divriteni piebrauca upurim no aizmugures un divas reizes iešāva galvā. Vēlāk aculiecinieki stāstījuši, ka slepkavība atgādinājusi soda izpildi.
Pēc tam slepkava iemetis upē plastikāta maisiņu ar ieroci un pametis arī divriteni. Šāvējs – 49 gadus vecs Krievijas valsts piederīgais – tika aizturēts netālu no nozieguma vietas krūmājā, kur viņš pārģērbās, lai tālāk dotos ar mopēdu.
Aizturētā apģērbā atrasta liela naudas summa un malti sarkanie pipari, kas ir drošs līdzeklis dienesta suņu neitralizēšanai. Aizturētā dokumenti liecina, ka viņu sauc Vadims S. un viņš ir 49 gadus vecs Krievijas pilsonis.
Kā raksta avīze “Süddeutsche Zeitung”, viņš ieradies Vācijā ar Šengenas vīzu un viņam jau bijusi biļete atpakaļceļam. Viņš nav izskaidrojis, kāpēc lidojis uz Parīzi un tikai dažas dienas pirms slepkavības ieradies Berlīnē. Vācu mediji atzīmē, ka Vācijā kā bēgļi dzīvo gan Kadirova pretinieki, gan atbalstītāji, un nav izslēgti savstarpējas izrēķināšanās draudi.
Kadirovs noliedz saistību ar slepkavību
Vācijas varas iestādes uzskata, ka Hangošvili tika nogalināts ārzemju izlūkdienesta speciālā operācijā, atriebjoties par viņa piedalīšanos otrajā Čečenijas karā 1999.–2009. gadā. Vācu mediji ziņo, ka Hangošvili bijis iesaistīts tiesas procesā, cenšoties panākt deportācijas rīkojuma atcelšanu un patvēruma lūguma atstāšanu spēkā.
Pēc Gruzijas Cilvēktiesību centra datiem, no 2001. līdz 2005. gadam viņš bijis lauka komandieris Čečenijas karā, kur separātistu kaujinieku pusē cīnījies pret Krievijas un Čečenijas valdības spēkiem. Vācijas policija izmeklē Hangošvili nāvi kā “profesionāli izplānotu un izpildītu pasūtījuma slepkavību”, ko veicis ārzemju izlūkdienests, teikts izdevuma “Der Spiegel” tīmekļa vietnē, atsaucoties uz avotiem valsts drošības dienestos.
Gruzijas Cilvēktiesību centra ieskatā, Hangošvili slepkavību var salīdzināt ar čečenu bēgļa Umara Israilova nogalināšanu 2010. gadā Austrijā. “Hangošvili varētu būt pēdējais upuris (Kremļa atbalstītā čečenu vadoņa Ramzana Kadirova) nolīgto slepkavu sarakstā,” uzskata cilvēktiesību organizācijas eksperti. Hangošvili izdzīvoja atentāta mēģinājumā 2015. gadā Gruzijā, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Čečenijas autoritārais vadonis Ramzans Kadirovs noliedzis, ka būtu iejaukts sava režīma kritizētāju nogalināšanā, apgalvojot, ka esot kļuvis par “nomelnošanas kampaņas upuri”. Intervijā raidsabiedrībai BBC Kadirovs izsmēja izteikumus, ka viņš esot sagatavojis savu politisko pretinieku sarakstu ar iznīcināmo uzvārdiem.
Britānijas izlūkdienests MI5 brīdinājis, ka šī saraksta galvgalī bijis Ahmeds Zakajevs, bijušais čečenu pretošanās kustības kaujinieks un vēlāk politiķis, kurš no 2002. gada dzīvo trimdā Britānijā un kuru britu varas iestādes atteicās izdot Krievijai.
Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu izmeklētāji saista Kadirova režīmu ar čečenu bēgļu Umara Israilova slepkavību Vīnē 2010. gadā un Sulima Jamadajeva nogalināšanu Dubaijā 2009. gadā.
Hangošvili saņēmis draudu vēstules
Pazīmes, ka Hangošvili slepkavībā Berlīnē ir iejaukta Krievija un čečenu diktators Kadirovs, kļūst arvien pārliecinošākas, raksta avīze “Der Tagesspiegel”. “Vācu un Kaukāza biedrības” priekšsēdis Ekehards Māss apsūdzējis Vācijas varas iestādes nogalinātā Gruzijas pilsoņa nepietiekamā aizsardzībā.
Māss, kurš labi pazinis Hangošvili ģimeni, teicis, ka viņam Vācijā pienākušas draudu vēstules. Neoficiāli zināms, ka 2009. gadā viņu mēģināja noindēt, bet 2015. gadā – nošaut, jo Krievijas specdienestam esot informācija, ka viņš esot “Kaukāza emirāta” biedrs un terorists.
Pēc tam caur Ukrainu un Poliju viņš kopā ar ģimeni aizbēga uz Vāciju. “Pieskaitot Hangošvili islāmistiem, vietējās varas iestādes acīmredzot ir balstījušās uz apšaubāmiem avotiem Krievijā,”
Māss teica intervijā “Der Tagesspiegel”. Viņaprāt, slepkavība nedēļas nogalē Berlīnē ir pielīdzināma virknei citu Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma ienaidnieku un kritiķu slepkavībām, sākot ar Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu Londonā 2006. gadā.
“Drošības dienestu aprindās notikušo salīdzina ar uzbrukumu Krievijas bijušajam drošībniekam Sergejam Skripaļam 2018. gada martā Solsberijā, kas noveda pie smagas diplomātiskas krīzes Britānijas un Krievijas attiecībās. Ja Hangošvili slepkavību pasūtījis Krievijas izlūkdienests, līdzīgu konfliktu var gaidīt starp Vāciju un Krieviju,” atzīmē “Der Tagesspiegel”.
Kremlis sev ierastajā stilā “kategoriski noliedzis”, ka Krievijas valstij vai tās oficiālajām iestādēm būtu kāds sakars ar Berlīnē notikušo čečenu bēgļa slepkavību.
