Nepieļaut nelaimi! 0
Nebūtu prātīgi izaicināt likteni un apsildīt dzīvokli, atgriežot visus gāzes plīts degļus. Tādējādi telpā zudīs skābeklis un radīsies tvana gāze.
V. Ligutam spilgtā atmiņā palikuši arī divi negadījumi ar autonomām gāzes apkures sistēmām. Kāda jauna ģimene iegādājusies māju, kurā uzstādīta siltumiekārta, ko firmas pārstāvji aicinājuši izmēģināt. Vīrs pa dienu kurinājis, jo nav bijis jābūt darbā. Vakarā, kad pārbraukusi sieva, sūdzējies par galvassāpēm un aizgājis gulēt. No rīta viņa atklājusi, ka dzīvesbiedrs blakus ir miris un arī pašai stipri sāp galva. Slimnīcā konstatēta saindēšanās ar tvana gāzi.
Toksikologs min vēl kādu piemēru – vīrs, sieva un meita, atgriezušies no ārzemēm, intensīvi kurinājuši māju un aizgājuši gulēt, līdz vēlāk kaimiņi atraduši visus trīs smagi saindējušos ar tvana gāzi.
Profesors lēš, ka varbūt nelaimes iemesls nav bijušas pašas apkures sistēmas, bet slikta ventilācija.
Lai nepieļautu līdzīgas situācijas, mājokļos ar autonomu apkuri ieteicams iegādāties tvana gāzes detektoru. Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Inta Šaboha, tas jāuzstāda pusotra metra augstumā no grīdas un ne tālāk par septiņiem metriem no tvana gāzes rašanās avota. Ja tvana gāzes koncentrācija pārsniegs pieļaujamo līmeni, detektors ar skaņas signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Jāņem vērā, ka dūmu vai kāds cits detektors uz tvana gāzi nereaģē.
Lai izvairītos no sekām
Cilvēkam, kurš saindējies ar tvana gāzi, vispirms jānodrošina svaiga gaisa piekļuve, ja nepieciešams, jāveic reanimācijas pasākumi, kā arī jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. V. Liguts uzsver, ka cietušo var droši elpināt, jo viņš palīdzības sniedzējam nav bīstams, kā nereti domā.
Ja oglekļa monoksīda upurim darbojas elpošanas centrs, var zem deguna palikt ožamo spirtu. Jūtot kairinājumu, cilvēks sāks elpot un uzņems vairāk skābekļa, taču, protams, saindēšanos šādi neizdosies novērst.
Tvana gāzi uzvar skābeklis lielā koncentrācijā. Slimnīcā cietušajam dod elpot skābekli caur masku vai arī, ja viņš pats nespēj, elpošanu nodrošina mākslīgi. Šādi karboksihemoglobīns noārdās apmēram 40 minūšu laikā. Slimniekus ar smagu saindēšanos, kā arī īpaši jutīgos ievieto barokamerā. Tajā organismu iespējams atindēt jau apmēram 15–20 minūtēs.
Cietušais, kurš pēc saindēšanās ar tvana gāzi nokļuvis komā, pēc atveseļošanās no slimnīcas tiek izrakstīts pēc divām trim dienām. Aptuveni 15% gadījumu vidēji 10 dienu laikā var sākt izpausties vēlīnas sekas – galvassāpes, koncentrēšanās spēju un atmiņas traucējumi. Smagākos gadījumos attīstās perifērās nervu sistēmas bojājums, kā arī var samazināties intelektuālās spējas, iespējama psihiskas slimības attīstība. Lai tā nenotiktu, pēc smagas saindēšanās ar tvana gāzi vēlams skābekļa terapijas kurss.
