Slēpjam kanalizācijas un ūdensvada caurules. Kas jāņem vērā? 0
Bez ūdensvada un kanalizācijas caurulēm sanitārajos mezglos iztikt nav iespējams, taču vēlamies, lai šie prozaiskie priekšmeti būtu redzami pēc iespējas mazāk, tiktu slāpētas arī nepatīkamās skaņas caurulēs, kas īpaši aktuāli daudzstāvu namos.
Tas, kā vislabāk paslēpt kanalizācijas un ūdensvada caurules, atkarīgs no to izvietojama sanitārajos mezglos, savienojumu veida, mērierīcēm un filtriem, kas tām pievienoti. Ekspluatācijas laikā tam visam jāspēj piekļūt, lai nomainītu filtrus, nolasītu skaitītāju rādījumus, bojājuma gadījumā aizgrieztu ventiļus un noslēgtu ūdens piegādi.
Jārēķinās arī ar to, ka mazās telpas var kļūt vēl šaurākas. Vienkāršākais variants – caurules izvietotas gar gala sienu, sarežģītākais – gar abām sānu sienām. Šajā gadījumā jāņem vērā katrs centimetrs un jāizvēlas pēc iespējas mazākas konstrukcijas.
Jāparedz atveres piekļuvei
Visbiežāk cauruļu maskēšanai ap tām veido karkasu no metāla profiliem vai koka un apšuj ar ģipškartona vai plastmasas paneļiem. Ja izvēlēts ģipškartons, meistari iesaka izmantot metāla profilus, ja plastmasas paneļi – koku.
Darbs jāsāk ar skiču zīmējumu. Noteikti jāparedz atveres. Atveres var aizdarīt gan ar durtiņām, gan neredzamiem paneļiem. Tirdzniecības vietās iegādājami gatavi santehnikas lūku risinājumi, kurus atliek vien iebūvēt. Tiem ir gan rāmis, gan dažādu materiālu durtiņas – arī tādas, kuras var flīzēt, lai iekļautos pārējās sienas apdarē.
Metāla karkass un ģipškartons
Lai ierīkotu caurules maskējošo konstrukciju no ģipškartona, būs nepieciešami metāla profili, mitrumizturīgais ģipškartons, dībeļi karkasa stiprināšanai pie sienas, skrūves profilu montāžai un ģipškartona stiprināšanai, piemērotas flīzes. Jāveic rūpīgi mērījumi, lai iegādātos nepieciešamo materiālu daudzumu, un jāuzzīmē shēma, tajā paredzot vietu revīzijas lūkām.
Taču, pirms ķeras pie darbarīkiem, rūpīgi jāpārbauda komunikācijas. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka caurules var būt bojātas vai to ekspluatācijas laiks tuvojas noslēgumam, tās noteikti jānomaina. Īpaši jāizvērtē čuguna cauruļu savienojuma vietas – tām jābūt ļoti drošām. Uz metāla caurulēm nedrīkst būt rūsas plankumu, kas liecina par sākušos korozijas procesu. Pēc nosedzošo paneļu montāžas cauruļu remontu veikt būs sarežģīti un dārgi.
Ja ar caurulēm viss kārtībā, uz sienas, grīdas un griestiem iezīmē plānotās konstrukcijas kontūras – gan horizontālās, gan vertikālās, ievērojot taisnus leņķus. Līnijas uzzīmē ļoti akurāti, ņemot talkā līmeņrādi. Visprecīzāk to varēs izdarīt, lietojot lāzerlīmeņrādi.
Sākot darbu, vispirms jāmontē karkass vertikālajām caurulēm. Pie sienas stiprina UD profilu. Attālums starp stiprinājuma skrūvēm (dībeļiem) 350–400 mm. Tad UD profila gabalus piestiprina pie grīdas un griestiem un veido ārējo stūru konstrukciju no diviem kopā saskrūvētiem UD profiliem. CD profilus izmanto horizontālo spraišļu ierīkošanai. Pēc tam līdzīgā veidā izveido karkasu ap horizontālajām caurulēm. Ja iespējams, karkasa platumam jābūt vienādam ar izvēlēto flīžu platumu. Tādējādi apdari pabeigt būs vieglāk, un rezultāts būs glītāks. Vietā, kur nepieciešama revīzijas lūka, karkasā jau savlaikus izveido nepieciešamā izmēra rāmi tās piestiprināšanai.
Lai slāpētu troksni, kas rodas kanalizācijas stāvvados, izmanto minerālvates izolāciju.
Piegriež nepieciešamā izmēra ģipškartona loksnes, pieskrūvē un virsmu flīzē.
Koka karkass un plastmasas paneļi
Ierīkojot karkasu no koka, izvēlas latiņas ar šķērsgriezumu 40 x 40 mm. Plastmasas paneļi, ko stiprina pie koka karkasa, ir izdevīgi, jo tas papildus nav jāapstrādā. Līdz ar to kopējās izmaksas būs zemākas, nekā ierīkojot ģipškartona konstrukciju un to flīzējot.
Darbu secība ir līdzīga, kā ierīkojot ģipškartona konstrukciju, – jāsāk ar cauruļu revīziju. Pēc tam sienas apstrādā ar antiseptisku līdzekli, kas nepieļaus pelējuma veidošanos slēgtā telpā starp sienu un plastmasas paneļiem. Tas nepieciešams arī tad, ja sienas šķiet pilnīgi sausas. Drošības labad to var veikt, arī izmantojot ģipškartonu.
Tikai pēc pilnīgas sastāva izžūšanas var iezīmēt karkasa atrašanās vietu un sākt montēt koka konstrukcijas. Attālums starp koka spraišļiem nedrīkst būt lielāks par 450–500 mm. Paneļu stiprināšana ir vienkārša – kad pirmais novietots vertikāli, to stiprina ar atbilstīgām skrūvēm vai metāla skavām. Tad montē nākamos paneļus. Stūru izveidošanai lieto speciālus plastmasas profilus (sk. zīmējumu).
Santehnikas skapis
Ja vietas pietiek, labs risinājums var būt santehnikas skapis – konstrukcija no rāmja un vairākām durtiņām, kas izbūvētas komunikāciju priekšā. Arī durtiņu materiāls var būt dažāds, piemērots katra gaumei: koks, finieris, MDF, metāls, plastmasa, matēts stikls. Skapi var papildināt ar plauktiņiem, kuros vieta atradīsies daudziem saimniecībā izmantojamiem sīkumiem. Galvenais – nenosegt piekļuvi tur, kur tas nepieciešams. Vietu var ietaupīt, durtiņu vietā izvēloties atbilstīgas žalūzijas – gan horizontālās, gan rullo. Atverot žalūzijas, komunikācijām var piekļūt bez ierobežojuma.
Šādu skapi ierīko pie sanitārā mezgla aizmugures sienas visā tās platumā, aiz klozetpoda. Šādu skapi var sameistarot pats vai iegādāties gatavu. Izgatavojot pašam, jāsāk ar skapja rāmi no koka vai metāla, jāparedz vieta plauktiem, bet no ārpuses – durtiņām. Arī tās katrs amatnieks var izgatavot pats vai iegādāties gatavus modeļus tirdzniecības vietās.
Ja vietas nepietiek nekādai konstrukcijai, bet tradicionālās caurules kaitina, tās var izdekorēt, piemēram, ar stikla gabaliņiem pārvēršot dizaina priekšmetā vai nokrāsojot kā koka stumbru. Caurules var nosegt ar dekoratīvu sietu vai aptīt ar dabīga materiāla virvi. Saprotams, arī pārējam telpas dizainam jābūt atbilstīgam.
