Slepens vēstījums no pagātnes: studenti atrod 200 gadus vecu vēstuli, kas pārsteigusi pa pieredzējušus arheologus 9
Arheoloģisko izrakumu laikā Ziemeļfrancijā studenti kopā ar vadošo zinātnieku Gijomu Blondelu atraduši 200 gadus vecu vēstuli, kas saglabājusies neticami labā stāvoklī, raksta izdevums Bild.
Vēstule bija ievietota māla krūkā ar stikla flakonu. Atraduma vieta – gallu apmetne netālu no Djepas pilsētas – jau izsenis zināma kā nozīmīga vieta vēstures pētniekiem. Tomēr šis atklājums ir pārsteidzis pat pieredzējušus arheologus, jo sniedz pavisam jaunu informāciju par šī reģiona pagātni.
Vēstuli, kas atrasta flakonā, saviem pēctečiem rakstījis ar arheologs P. J. Fere. Viņš 1825. gada janvārī Djepas apkārtnē veica izrakumus.
Savā vēstījumā Fere rakstīja: “P. J. Fere, dzimis Djepā un dažādu zinātnisko biedrību biedrs, šeit veica izrakumus 1825. gada janvārī. Viņš turpina savus pētījumus šajā plašajā apkārtnē, kas pazīstama kā Cité de Limes jeb Cēzara nocietinājums.”
Šis neticamais vēstījums ne tikai apstiprina, ka šajā reģionā iepriekš veikti arheoloģiski izrakumi, bet arī norāda uz tā laika arheologu centieniem atstāt liecības par saviem darbiem nākamajām paaudzēm.
Blondels intervijā žurnālistiem pastāstīja, ka jau iepriekš bija dzirdējis par arheologu ar uzvārdu Fere. Viņš piebilda, ka pētnieki reti kad atstāj šādus vēstījumus pēcnācējiem – tieši tāpēc šis atradums ir ļoti vērtīgs.
“Tas ir tik neticami. Mēs zinājām, ka šajā vietā reiz ir veikti izrakumi, taču atrast šādu 200 gadus vecu vēstījumu ir ļoti negaidīti,” viņš teica.
Blondels arī piebilda, ka vēstījuma saglabāšanās teicamā stāvoklī ir īsta veiksme, jo laika gaitā materiāli, kādi tika izmantoti rakstīšanai, bieži vien bojājas. Dokumentu izturība šajā gadījumā pārsteidza pat pašus pētniekus.
Vēlāk tika veikta rūpīga Djepas pilsētas arhīvu pārbaude, un dokumentos tika atrastas liecības, kas apstiprināja, ka tiešām 19. gadsimta beigās šajā vietā noritējuši izrakumi.
“Dažreiz nākas sastapties ar šādām laika kapsulām, ko atstājuši namdari, būvējot mājas, bet arheoloģijā tas ir ļoti reti. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pēc tām neviens vairs nenāks, jo viņi jau ir paveikuši visu darbu,” norādīja zinātnieks, piebilstot, ka šis atradums pierāda pretējo .
Izrakumi pie Djepas turpinās, jo reģionā notiek dabiskas pārmaiņas – klintis pie jūras ir pakļautas iznīcībai, un teritorija pamazām nonāk zem ūdens. Arheologi steidz izmantot atlikušās iespējas izpētīt šo apvidu, pirms tas kļūst nepieejams.
Arheologiem izdevies atrast vairākus vērtīgus artefaktus, piemēram, 2000 gadus vecus keramikas izstrādājumus.
Tā ir svarīga liecība par gallu kultūru un dzīvesveidu laikā, kad šis reģions bija vēl aktīvs un apdzīvots. Izrakumu laikā iegūtie priekšmeti, kas saistīti ar ikdienas dzīvi, palīdz zinātniekiem labāk izprast tā laika cilvēku paradumus un dzīves apstākļus.
