Drošības policijas pārskatā slepenībā palikušas tikai “detaļas” 1
Kopš pagājušās nedēļas ikviens interesents Iekšlietu ministrijas mājas lapā var iepazīties ar Drošības policijas (DP) 2013. gada pārskatu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šajā dokumentā minētas konkrētas organizācijas un personas, kas rada riskus Latvijas drošībai. Tomēr lielākā daļa dokumentā minēto faktu jau iepriekš aprakstīti presē.
Lielu daļu informācijas par aprakstītajām tēmām un savu darbību DP paturējusi slepenībā un par to informē tikai atsevišķas personas vai iestādes, kurām ir pielaide valsts noslēpumam. Tostarp – Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātus. Šo informāciju gan parlamentārieši nedrīkst atklāt, bet lūdzu viņus padalīties vismaz ar secinājumiem pēc iepazīšanās ar “pilnu bildi”.
“Nav tādas tēmas vai problēmas, kas būtu paturētas noslēpumā no sabiedrības. Publiskajā gada pārskatā atrodams viss tas pats, kas tā sauktajā “slēptajā ziņojumā”, tikai ne tik detalizēti. Tas ir pozitīvi, jo sabiedrībai jāzina, ko dara drošības dienesti, un jābūt pārliecinātai, ka tie strādā sabiedrības labā,” teica komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP). Balstoties uz visu saņemto informāciju, viņš vērtēja, ka DP veiksmīgi spēj cīnīties ar dažāda kalibra politiskajiem radikāļiem, novēršot kaitējumus valstij un sabiedrībai gan ikdienā, gan jutīgajos datumos. “Grūtāk ir tikt galā ar ekonomiskajiem riskiem, jo tos grūtāk definēt, trūkst analīzes kapacitātes un pieredzes. Šī joma būtu jāuzlabo, lai mēs spētu garantēt, ka netraucēti darbojas tādas valsts ekonomikai būtiskas jomas kā banku sektors, tranzīts, ostas,” norādīja Zatlers.
Vairākas no pārskatā minētajām tā sauktajām Krievijas “tautiešu organizācijām” pēc dokumenta publiskošanas cēla brēku, ka DP provocējot “raganu medības”. Zatlers turpretim šādu atklātību uzskata par pareizu, jo demokrātiskā iekārtā sabiedrībai ir tiesības zināt, kas ir šīs organizācijas, lai varētu ar tām diskutēt vai norobežoties. Viņš arī vērsa uzmanību, ka vairākas no tām nemaz nav reģistrētas kā sabiedriskās organizācijas. “Acīmredzot nevēlas atskaitīties par savu finansējumu, un tas vien jau dara dienestus piesardzīgus,” teica Zatlers.
DP ziņojumā minēta arī kustība “Nepilsoņu kongress”, kuras vadībā ir “Saskaņas centra” (“SC”) aktīviste Elizabete Krivcova. “SC” pārstāvis NDK Valērijs Agešins neizslēdza iespēju, ka ar laiku “tautiešu organizācijas” varētu radikalizēties, bet tas nebūšot kāda ārēja apdraudējuma dēļ, bet gan tādēļ, ka Latvijas valdība un Saeima ilgstoši ignorējot viņu vēlmes. “Pašlaik šajās organizācijās ir dažādi cilvēki. Gan mēreni kā Krivcova, gan tādi, kas vēlas savus mērķus sasniegt ar radikālākiem līdzekļiem. Šai daļai minēšana DP gada pārskatā pat varētu kalpot kā kompliments,” sprieda Agešins.
Nacionālo apvienību NDK pārstāv Jānis Dombrava. Viņš atzinīgi vērtēja pārskatu, bet norādīja, ka šādi dokumenti nav tik būtiski kā drošības dienestu reālā darbība. “Tā pēdējos gados jūtami uzlabojusies, bet joprojām brīžam rada izbrīnu. Piemēram, gadījums, kad par starpetniskā naida kurināšanu tiek tiesāts latvietis, kurš savā draugiem. lv profilā ierakstījis citātu no kādas grāmatas, bet tiek izbeigta lieta pret PBK, kas apzināti sagrozīja informāciju, nepatiesi atspoguļojot 16. marta dalībnieku teikto. Šādi dubulti standarti nebūtu pieļaujami. Arī citos jautājumos gribētos sagaidīt aktīvāku DP darbu,” sprieda NDK deputāts Jānos Dombrava (NA). Viņaprāt, drošības dienestu darbība lielā mērā atkarīga no politiskās vadības nostājas: “Ja atbildīgie ministri svārstās un šaubās, tad arī lietas nevirzās. Ja premjere un iekšlietu ministrs būtu skaidri pauduši nostāju, ka par deportāciju attaisnošanu ir jāsoda, tad lieta par Alfrēda Rubika izteicieniem nebūtu tik ilgi stiepta garumā.”
Darbu pie sava gada pārskata pabeidzis arī Satversmes Aizsardzības birojs (SAB), un tas iesniegts Ministru kabinetam. Uz drošības dienestu pārskatu bāzes jūnija vidū tiks sastādīts ziņojums par nacionālo drošību, ar ko Ministru prezidentei būs jāuzstājas Saeimā.
