Slēgtais klubiņš miljonu sadalē. Zem Valsts kontroles lupas nonāk ZM finansējums nevalstiskajām organizācijām 0
Lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs darbojas teju 800 nevalstiskās organizācijas un ZM ir viena no retajām ministrijām, kam jau vēsturiski izveidojusies saite ar daļu no tām. Lēmumi attiecībā uz valsts budžetu un Eiropas Savienības finansējuma sadali – virs desmit miljoniem eiro gadā – tiek pieņemti pēc konsultācijām ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Zemnieku saeimu un vēl virkni biedrību. Tāpat ZM ir vienīgā ministrija, kas deviņu nevalstisko organizāciju darbībai ik gadu katrai piešķir gandrīz pusmiljonu eiro.
Tomēr pēdējos gados process aizgājis nedaudz šķērsām, par ko liecina Valsts kontroles jaunākā revīzija.
Tajā teikts, ka nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistes principi nozares politikas veidošanā neliecina par demokrātiju, tā vietā radot iespaidu par slēgtu klubiņu, balstītu uz savām interesēm, tātad nepārstāvot plašākas sabiedrības intereses.
Turklāt pēc garantētā pusmiljona piešķīruma rezultāti netiek pienācīgi izvērtēti, kas nekādi neveicina valsts budžeta naudas lietderīgu izlietojumu.
Melnais zirdziņš – Konsultatīvā padome
60 miljoni eiro – šāda ir summa, kas valsts un ES finansējuma veidā laika periodā no 2015. līdz 2019. gadam ārkārtas situācijām nonākusi nozares rīcībā. Par naudas sadali lemj Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Tā izveidota 2009. gadā kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, kurā deviņas lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas kopā ar zemkopības ministru izskata būtiskus ar nozari saistītus jautājumus.
Būtiski, ka padomē darbojas viena no lielākajām organizācijām – LOSP un arī sešas citas biedrības, kuras vienlaikus ir arī LOSP dalīborganizācijas. Lai gan normatīvos atrunāts, ka ministrijai būtu jāsniedz pilnīga informācija par sēdē spriesto, padomes sēdes protokoli netiek publicēti.
“Lielākā neskaidrība ir tā, kas īsti Konsultatīvajā padomē sēž pie galda, kad tiek skatīti finansēšanas jautājumi. Nav skaidrs, kā šajā padomē iespējams tikt iekšā jaunajiem, kādas ir rotācijas iespējas. Padomes sastāvu noteica ministrs, tātad pie galda sēž ministra izvēlēti cilvēki. Meža, zivsaimniecības nozarē NVO pārstāvētas vairāk, bet lauksaimniecības nozarē būtībā darbojas slēgtā klubiņa princips.
Jā, tiesību aktos ir paredzēta LOSP kā lielākās organizācijas iesaiste, bet lēmumu anotācijās redzam, ka ir “saskaņots ar LOSP”, bet nav nekāda pamatojuma vai norāžu, vai arī citiem prasīts viedoklis. Tāds necaurspīdīgs sadarbības modelis arī nav pieļaujams,” tā situāciju komentē VK departamenta direktore, VK padomes locekle Inga Vilka.
Kā norādīts VK revīzijā, izstrādājot Latvijā Lauku attīstības programmu, bija nepamatota koncentrēšanās pamatā tikai uz lauksaimnieku intereses pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. Revidentu ieskatā būtu svītrojama Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktā norma – Zemkopības ministrijai konsultēties ar vienu biedrību LOSP – šobrīd nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sadarbības partneriem.
Revidenti arī norāda, ka kārtība, kādā ministrijā tiek izstrādāti tiesību akti, līdzdarbojoties nevalstiskajām organizācijām, ir sarežģīta un necaurskatāma. Revīzijā izlases veidā konstatētais arī liecina, ka nav iespējams izsekot nevalstisko organizāciju sniegto priekšlikumu virzībai, t. i., kāpēc vieni priekšlikumi ir ņemti vērā, bet citi nav.
Vienlīdzīgāks nekā citi
Kopš 2017. gada Konsultatīvajai padomei deleģēts uzdevums pieņemt ieteicošo lēmumu par nozarei stratēģisku projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu. Tie ir liela mēroga investīciju projekti, ko finansē no ES fondiem – ar attiecināmajām izmaksām līdz 10 miljoniem eiro.
Kopumā līdz šim izskatīti septiņi pieteikumi par projekta atbilstību stratēģiskā projekta definīcijai, no kuriem balsojumā atbalstīti divi – AS “Tukuma piens” un AS “Dobeles dzirnavnieks” attīstībai. Viens no projektiem – “Dobeles dzirnavnieks” sākotnēji balsojumā tika noraidīts, bet pēc zemkopības ministra rosinājuma mēneša laikā tomēr tika apstiprināts.
“Mēs lāgā nevaram saprast, vai Konsultatīvās padomes locekļi, kas bija aicināti vērtēt stratēģiski nozīmīga projekta statusa piešķiršanu, ir kā eksperti vai tomēr pārstāv biedrību. Pie tik nozīmīgiem vērtējumiem būtu nepieciešama īpaša ekspertīze, nevis biedrības viedoklis,” uzskata I. Vilka.
Dzīvo uz valsts rēķina
ZM budžeta ietvaros gandrīz pusmiljons eiro katru gadu tiek piešķirts deviņām NVO darbības stiprināšanai – vienai virs 252 000 eiro, otrai – 48 000 eiro, pārējām katrai teju 27 000 eiro. Un atkal – naudu var saņemt tikai Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē pārstāvētās organizācijas, dalībai kurā netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots darbības termiņš. Revīzijā secināts, ka šāda kārtība nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām nevalstiskajām organizācijām, un šāds formāts turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tāpat VK revidenti norāda – nenosakot finansējamo aktivitāšu nosacījumus un ierobežojumus, biedrības finansējumu izlieto pēc saviem ieskatiem.
Piemēram, no valsts budžeta apmaksātās LOSP vadības mēnešalga pārsniedz par lauku attīstības politiku atbildīgā ZM departamenta direktora mēnešalgu. Cita biedrība no ZM saņēmusi un uzrādījusi lielāku kopējo izdevumu summu nekā tās faktiskie izdevumi saskaņā ar gada pārskatā uzrādīto, vēl cita biedrība divu mēnešu laikā transporta izdevumos spējusi notērēt gandrīz 5000 eiro.
VK secina, ka neatkarīgi no ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, turklāt dažos gadījumos tas veido pat gandrīz visu biedrības finansējumu.
Valsts atbalsts deviņām organizācijām veido no 6,6 līdz pat 97,4% no to kopējiem ieņēmumiem. Tā vietā, lai pašfinansētos, piemēram, no biedru naudām.
Viss pa vecam
Vēl divās revīzijā analizētās nozarēs – meža un medību – valsts budžeta mērķtiecīgs finansējums nevalstiskām organizācijām arī balansē uz robežas.
Kā norāda VK, no 2015. līdz 2018. gadam kopējais ZM valsts atbalsta fondu, tajā skaitā AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) ziedojuma, finansējums bijis gandrīz divi miljoni eiro gadā, no kura liela daļa piešķirta nevalstiskajām organizācijām dažādu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Tagad revīzijā konstatēts, ka ZM joprojām darbojas trīs pilnīgi atšķirīgi valsts atbalsta fondu pārvaldīšanas modeļi.
Lielākā projektu iesniedzēju aktivitāte un finansējums pieejams no “LVM” piešķirtā ziedojuma Meža attīstības fondam. “LVM” kopš 2005. gada ik gadu ziedo sporta, kultūras, izglītības un zinātnes, sociālās palīdzības un vides organizācijām. Pērn tie bija 4,2 miljoni eiro. Neskatoties uz regulāriem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas aicina ziedojumu veltīt, pirmkārt, sociālajiem mērķiem vai labdarībai, no šī ziedojuma puse eiro tiek piešķirti sporta pasākumiem, un vien 800 000 eiro tiek ziedoti Meža attīstības fondam nozares attīstības veicināšanai.
Kārtību, kādā tiek pārvaldīti ziedojuma līdzekļi, nosaka zemkopības ministra rīkojums, kas nav publiski pieejams. Iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vienai no četrām ziedojuma mērķprogrammām, tomēr 57 000 eiro apmērā apstiprināti arī projekti, kuru atbilstība nav pamatota.
Kas ir īpaši uzkrītoši – lai saņemtu finansējumu, viens no nosacījumiem ir biedrībām piešķirtais sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tomēr naudu saņēmušas arī biedrības, kurām šāds statuss nav piešķirts.
Grēko arī mednieki, paraugs – makšķernieki
VK revidenti trūkumus atraduši arī Medību saimniecības attīstības fondā. Pirmkārt – seši no septiņiem Konsultatīvās padomes locekļiem, kuri izvērtē projektu pieteikumus, ir cieši saistīti ar biedrībām, kuras iesniedz projektus. Otrkārt, nepastāv kontrole par izlietotā finansējuma atbilstību mērķim.
Savukārt attiecībā uz Zivju fonda darbību VK secinājusi, ka fonda padome regulāri pārskata atbalsta saņemšanas nosacījumus, kas liecina par vēlmi nodrošināt fonda finansējuma mērķtiecīgu izlietojumu. Vienlaikus revidentu ieskatā būtu izvērtējama dažādu sportisku makšķerēšanas sacensību atbalstīšanas nepieciešamība. Piemēram, Latvijas izlases dalība mušiņmakšķerēšanā, spiningošanā no krasta u. c., kam kopā trijos gados piešķirti vairāk nekā 55 000 eiro.
Kas darāms lietas labā
Rezumējot iepriekšminēto, VK aicinājusi ZM veikt attiecīgus soļus, lai nevalstisko organizāciju finansēšana būtu atklātāka. Valsts atbalsta fondu nosacījumu izstrāde un projektu izvērtēšana jādara skaidrāka, atbalstot projektus ar vislielāko pievienoto vērtību un pienesumu sabiedrībai. Jāizstrādā vienoti nosacījumi attiecībā uz iesniedzamajiem attaisnojuma dokumentiem un to pārbaudi, līdzfinansējumu u. c. Jāuzlabo informācija par fondu darbību, nodrošinot, ka ZM mājaslapā pie katra fonda ir pieejama informācija par īstenotajiem projektiem, finansēto semināru un konferenču materiāliem, tā nodrošinot pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai pieejamu informāciju.
Palīdzētu lobija likums?
Kopumā problēmas sakne, iespējams, meklējama nesakārtotajā lobēšanas regulējumā. Pētot citu valstu normatīvo regulējumu, VK ziņojumā secināts, ka vairākās valstīs un ES institūcijās nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar valsts pārvaldi tiek atzītas par lobijorganizācijām. Latvijā vairākkārtīgi ir aktualizēts jautājums par lobiju tiesiskā regulējuma nepieciešamību, taču vairāk nekā 10 gadus nav pieņemts lobēšanu regulējošs likums.
Lai arī Ministru kabinets 2018.gada nogalē apstiprināja ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm, nosakot arī lobija definīciju, VK uzskata, ka minētā definīcija būtu pārskatāma un vienlaikus būtu izstrādājams skaidrs lobēšanas normatīvais regulējums, izvērtējot arī NVO lomu sabiedrības līdzdalības īstenošanā. VK atzīst – neesot lobēšanas normatīvajam regulējumam, nav caurskatāms, kādas intereses pārstāv visas iesaistītās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas
Pilns revīzijas ziņojums “Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?” skatāms VK mājaslapā.
