Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā 4
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lestera pagaidām ir vienīgā pilsēta Anglijā, kur atkārtoti ieviesti striktāki ārkārtējā stāvokļa nosacījumi, un tiek pieļauts, ka Lesterai varētu sekot arī citas Anglijas pilsētas, kur saslimšana ar Covid-19 ir nupat paaugstinājusies, īpaši pēc restorānu un kafejnīcu atvēršanas 4. jūlijā.
Šobrīd Lesterā veikali, kuros netirgo pirmās nepieciešamības preces, ir slēgti, skolas slēgtas, iedzīvotājiem tiek ieteikts palikt mājās. Nosacījumi tiks pārskatīti 18. jūlijā.
Lestera ir viena no latviešu iecienītākajām pilsētām, tādēļ “Latvijas Avīze” uzrunāja arī vairākus tautiešus, lai noskaidrotu, kāda ir situācija uz vietas.
Augstākais inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotāju
BBC ziņo, ka ar Covid-19 inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 12. jūlijā Lesterā bijis 125. Augsta saslimstība – 33 uz 100 000 iedzīvotājiem – ir arī Ročdeilā Mančestras pusē un Bredfordā, kas arī ir populāra mūsu tautiešu apmešanās vieta.
Britu mediji izsaka dažādus minējumus par iemesliem, taču galvenokārt tiek vainoti mazie tekstilražotāji, kuru Lesterā ir vairāk nekā tūkstotis. Vairākas Lesteras fabrikas ir slēgtas, britu “Health and Safety Executive” aģentūra (neatkarīga veselības un drošības aģentūra, ko finansē valsts), sadarbojoties ar pilsētas pašvaldību, sākusi izmeklēt Covid-19 saslimšanas gadījumus apģērbu šūšanas fabrikās.
Ir aizdomas, ka nelielās ražotnes, kur darbinieki spiesti strādāt mazās telpās cieši tuvu viens otram, ir veicinošs faktors vīrusa izplatībai.
Britu tabloīds “Daily Mail” raksta, ka policija par pārkāpumiem zinājusi, taču neviens neko nav darījis, baidoties, ka tiks apvainoti rasismā.
Mats Hankoks, britu veselības ministrs, ir nobažījies: “Skaidrs, ka Lesterā ir vairākas problēmas, kas paslīdējušas garām nepamanītas, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība.” Pie vainīgajiem tiek minētas arī pārtikas rūpnīcas, un vajadzības gadījumā tās var likt slēgt.
Organizācija “Labor Behind the Label”, kas cīnās par apģērbu ražotāju darbinieku tiesībām visā pasaulē, apgalvo, ka šajās rūpnīcās “darbinieki tikuši spiesti nākt uz darbu, kaut arī ir saslimuši ar Covid-19”.
Taču drošības neievērošana ir tikai viena no problēmām. Britu prese pēdējās dienās daudz raksta par cilvēku paverdzināšanu, darba devējiem nemaksājot pat minimālo algu.
“Cilvēki sazinājās ar mani, jo, kā paši apgalvo, viņi vairs netic Lesteras pilsētas pašvaldības vēlmei kaut ko darīt lietas labā, cīnoties ar biedējošajiem apstākļiem, kādi ir dažās no šīm fabrikām,” stāsta britu parlamentārietis Endrū Bridgens, kurš pārstāv Ziemeļrietumu Lesteršīru.
Par situāciju pilsētas pašvaldība esot informēta jau sen, taču līdz šim nav izdarīts nekas, lai uzlabotu strādnieku dzīves apstākļus.
Vairākās fabrikās maksā pat tikai 3,50 sterliņu mārciņas (3,87 EUR) stundā, kas ir divarpus reizes mazāk par likumā noteikto minimālo algu. Iekšlietu ministre Preti Patela likusi sākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu situāciju Lesteras tekstilfabrikās.
Nezina nevienu saslimušo latvieti
Anete Smilga ir četru, sešu un astoņu gadu vecu meitu māmiņa, ģimene dzīvo Lesterā jau deviņus gadus. Vidējai meitai, kura iet pirmajā klasē, skola bija atsākusies, taču pēc divām nedēļām atkal beidzās, jo atkārtoti tika ieviesti pastiprināti ārkārtējās situācijas noteikumi.
Anglijā ārkārtējo situāciju dēvē par “lokdaunu”, tas ir latviskojums no angļu valodas apzīmējuma ārkārtējai situācijai, kurā visu slēdz. Lesterai šis ir jau otrais “lokdauns”.
“Skolā neviens saslimšanas gadījums nav bijis, tur ir visa rajona bērni. Vidējā meita gāja uz skolu, bet tikai divas nedēļas, tagad atkal ir viss ciet,” stāsta Anete, piebilstot, ka pagaidām nav dzirdējusi par kādu saslimšanas gadījumu latviešiem.
“Visiem liekas, ka tas ir safabricēts, jo, kad ar kādu runā, tad neviens nezina. Arī veikalā pārdevējas brīnījās, sarunājās savā starpā, ka nezina nevienu saslimušo.”
Klīst runas, ka saslimušie esot rajonā, kur galvenokārt dzīvo indieši, par ko nav brīnums, jo pat “lokdauna” laikā stingrie nosacījumi netika ievēroti.
“Mums jau Lesterā vispār bija diezgan švaki ar to visu. Kad ar bērniem devāmies uz parku staigāt, tur neviens neko neievēro, bērns pie bērna, ģimene pie ģimenes. Vecāki cilvēki varbūt drusku ievēroja, bet citi ne. Kad bija [“Black Lives Matter”] demonstrācija, tad neviens arī neko neievēroja. Iespējams, ka jaunie saslimšanas gadījumi iesākās pēc tam. Runā, ka Covid-19 esot pārsvarā jaunajiem, tiem, kuriem ap divdesmit.”
Taču drošības pasākumus neievērojot pat kaimiņi.
“Zinu, ka pie kaimiņiem ir bijusi policija, jo bijuši pikniki mājās ar viesiem. Policija patrulē, uzmana tādas lietas, droši vien kāds kaimiņš arī nosūdz.”
Šobrīd cilvēku uz ielas esot mazāk, taču nemana, ka policija ko intensīvi kontrolētu.
Daudzi neievēro nosacījumus
Dace Dundure ir Lesteras latviešu skolas vadītāja, viņa gan dzīvo apmēram 25 minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra. Viņas vadītā latviešu skoliņa tika aizvērta martā, īsi pirms ārkārtējā stāvokļa ieviešanas, un tautieši cer, ka septembrī būs ļauts skoliņu atkal atvērt.
Pirmdien Dacei bija plānots atsākt strādāt darbā iekārtošanas aģentūrā Lesterā, taču nu koronavīrusa ierobežojumu dēļ izlemts, ka tiks atsaukts cits kolēģis, kurš dzīvo tieši pilsētā, lai Dacei nebūtu jācīnās ar iebraukšanu un izbraukšanu no pilsētas.
“Es, piemēram, ļoti uztraucos, kā būs, kad atgriezīšos darbā,” atklāti atzīst Dace. “Vai visiem apmeklētājiem būs sejas maskas? Vai viņi ievēros distanci?” Taču ne visi uztraucas, izrādās, ka musulmaņi situāciju uztver visai mierīgi.
“Viens no maniem paziņām, ar kuru pirms kāda laika pārrunāju situāciju, pasmaidīja un teica, ka viss ir Allaha rokās. Neesot ko uztraukties, viss būs kārtībā!”
Pati Dace veselības problēmu dēļ ļoti nopietni uztver piesardzības pasākumus, visus pirkumus noslauka ar ziepjūdeni, tikai tad liek plauktā. Ģimene par to smaida, taču respektē.
Daudzkārt, braucot cauri pilsētai, manīts, ka parkos cilvēki spēlē futbolu, kaut gan sporta spēles un jebkādas pulcēšanās bija stingri aizliegtas, izņemot pašu ģimenes lokā.
“Nedomāju, ka tās ir tik milzīgi lielas ģimenes, visi kopā vienā milzīgā barā!” Ārpus pilsētas cilvēki mēdzot ievērot distanci, taču ne Lesterā.
“Viena draudzene teica, ka tajā dienā, kad sākās otrais “lokdauns”, viņa bija pilsētas centrā, un tur cilvēki pulcējās pie “Primarka” [populārs lēto cenu veikals] durvīm, raustīja rokturus un bija nesaprašanā, kāpēc nelaiž iekšā.
Un tā trakākā lieta, manuprāt, ir tā, ka daļa Lesteras sabiedrības vispār nav informēta par to, kas notiek. Viņi dzīvo tādā savā burbulī, viņi nezina, ka ir tāds vīruss un ka tas ir ļoti bīstams.
Iespējams, ka informācijas trūkums veicinājis to, ka cilvēki turpina pulcēties, neievēro aizliegumus. Tagad Lesteras pašvaldība ir publicējusi informāciju, manuprāt, piecās valodās, neskaitot angļu valodu.”
Policijas posteņus var apbraukt pa sānielām
Pavāre Aija Donika dzīvo pašā Lesteras centrā un ir novērojusi, ka daudzas musulmaņu kafejnīcas pat stingro aizliegumu laikā bijušas atvērtas, cilvēki sēdējuši pie galdiņiem gan ārā, gan iekšā.
Kopumā situācija īpaši mainījusies nav arī tagad.
“Bijām veikalā šodien, pilns veikals ar cilvēkiem. Nekādi ierobežojumi, nu, tikai rokas jānomazgā. Rindas, ja kaut kur stāv, tad ir tie divi metri. Bijām poļu veikalā, arī tur pilns ar cilvēkiem.”
Britu mediji ziņo, ka policija kontrolē ceļus, lai cilvēki bez vajadzības nebraukātu pilsētā iekšā un ārā, taču Aijas vīrs, braucot uz darbu ārpus pilsētas, ieraudzījis policijas posteni, ko mierīgi pa blakus ielu apbraucis, lai nenokavētu darbu.
“Viņi parkā uzstādījuši tās mobilās kovida testēšanas stacijas. Viena pazīstama meitene aizgāja, izrādās, viņai ir pozitīvs! Bet viņa teic, ka nekas nekaiš, ne iesnas, ne klepus. Bet ir pozitīvs! Latviete. Un tagad darbs viņai apstājies, pateikts, ka nevar strādāt. Vīra paziņām arī ir uzrādīts pozitīvs, bet tie strādā. Tur ne tikai latvieši, bet dažādas tautības. Šodien kafejnīcas joprojām ir vaļā ar visu “lokdaunu”. Nu, ja taisa, tad lai aiztaisa ciet visu, nevis šitā!”
Aija gan pieļauj, ka vīrusa uzliesmojums ir tādēļ, ka mobilajās stacijās tagad tiek pārbaudīts lielāks skaits iedzīvotāju, līdzīgas hipotēzes izsaka arī vairāki britu mediji.
“Tur jau armijnieki visu pārbauda, nevis mediķi. Viņi varbūt kaut ko ne tā izdara, tāpēc arī tik liels skaits?” prāto Aija
Viens no iemesliem – valodas nezināšana
Lesterā ir nedaudz virs 400 000 iedzīvotāju. 45,1% – briti, 0,8% – īri, 4,6% – citi. Nākamā lielākā grupa – 37,1% – ir ar Āzijas izcelsmi, 6,3% – ar tumšu ādas krāsu, 1,6% – arābi un 1,6% – citi. 32,4% no visiem ir kristieši, 18,6% ir musulmaņi, 15,2% – hinduisti.
Tikai 72,47% populācijas spēj sazināties angliski, bet pārējie lielākoties runā Āzijas un Āfrikas reģiona valodās.
Par laimi, latvieši par ierobežojumiem ir bijuši informēti, arī Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē nepārtraukti publicē jaunāko informāciju sociālajos tīklos.
Nav zināms, cik no Lesterā dzīvojošajiem latviešiem strādā šūšanas fabrikās, taču var droši apgalvot, ka skaits ir neliels, jo šīs nav populārākās tautiešu darbavietas.
Tāpat nav dzirdēts, ka mūsu tautieši būtu intensīvi slimojuši ar Covid-19, katrā ziņā tas nav pārbaudīts.
Taču zināms, ka daudzas latviešu ģimenes Lesterā un apkārtnē janvārī–martā masveidā ir slimojušas ar vīrusu, kam viena no galvenajām pazīmēm bija ilgs klepus.
