“Slēgt to plīti vispār iekšā?” Cik liela iespēja, ka terasēm dos “zaļo gaismu”, bet uzņēmēji tās neatvērs? 18
Lietuvā, kur jau nedēļu atvērtas āra terases, neskatoties uz vēl sliktāku epidemioloģisko situāciju kā Latvijā, no lielā apmeklētāju skaita dažām kafejnīcām uz bāriem jau aptrūcies izlejamais alus, bet tajā pašā laikā ir vietas, kuru īpašnieki joprojām domā, vai vispār vērt ēstuvju durvis, neskatoties uz to, ka tas ir atļauts, jo ierobežojumi joprojām ir tik strikti, ka nav rentabli kafejnīcas un bārus atvērt apmeklētājiem. Vai šāda situācija varētu izveidoties arī Latvijā? Terasēm darboties atļaus, bet uzņēmēji izvēlēsies tās neatvērt?
“Kad saskaita, cik daudzi uz tās terases drīkstēs sasēsties, tad jādomā, vai slēgt to plīti vispār iekšā vai nē, jo dedzināt to plīti sanāk sdārgāk nekā pieaugs ienākumi no terases apmeklētājiem,” RīgaTV 24 raidījumā “Uz Līnijas” atbild Arnis Bikšus, Bāru asociācijas valdes loceklis, uzņēmējs.
Atvērt vai neatvērt terasi ir katra uzņēmēja lēmums, bet viņaprāt šī atļauja ir liels solis uz priekšu ekonomikas iekustināšanai.
Jāņem vērā arī tas, cik daudzi ir vakcinējušies Lietuvā un Polijā, kā arī tas, ka kaimiņvalstīs ir sliktāki atbalsta mehānismi uzņēmējiem.
Jau ziņots, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Šie grozījumi tika pārliecinoši atbalstīti, par tiem nobalsojot 90 deputātiem no visām Saeimas frakcijām, bet “pret” balsoja viena deputāte Vita Anda Tērauda (AP).
Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības atsevišķi virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP) un atsevišķi arī parlamentārietis Ivars Zariņš (S).
Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos – nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā”. “Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas,” piebilda Kariņš.
No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.
Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātais regulējums paredz, ka, atļaujot organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu ārā, pie viena galdiņa varētu apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.
