Slēgšanas cirtiens un tūkstošiem grāmatu – makulatūrā. Kas notiek ar bibliotēku pieejamību Jūrmalā 6
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS Latvijas Mediji”
Kamēr Jūrmalas domē lēmumu šoruden slēgt Asaru bibliotēku un Bulduru bibliotēku pievienot Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai pamato ar augošajām apkures izmaksām un virzību pretim progresīvākai bibliotēku sistēmai, sašutuši ir lasītāji un bibliotēku darbinieki. Kā turpmāk tiks nodrošināta grāmatu pieejamība un pietiekams kultūras process kopumā visā Jūrmalā?
“Abu bibliotēku ēkas ir novecojušas, un tām nepieciešams kapitālais remonts. Bulduru bibliotēku pagaidām pārcels uz Jūrmalas Centrālo bibliotēku, vienlaikus bibliotēkas pakalpojumu nodrošināšanai tiek meklētas citas piemērotas telpas Bulduru apkaimē,” pausts Jūrmalas domes 28. jūlija paziņojumā.
Domē skaidro: Bulduru bibliotēkas ēkas nepilnības un nepieciešamie remontdarbi konstatēti jau 2019. gadā veiktajā tehniskajā apsekošanā. Pašvaldība centusies piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu ēkas energoefektivitātes uzlabošanai un remontam, taču projekts apstiprinājumu neesot guvis (līdzfinansējumu saņēma Jūrmalas teātra ēkas un Jūrmalas Sporta skolas peldbaseinu ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projekti).
“Lai veiktu nepieciešamos ēkas remontdarbus, bibliotēkas telpas ir jāatbrīvo,” norādīts paziņojumā. Savukārt Asaru bibliotēku iecerēts slēgt, jo tā ir mazākā bibliotēka (172 m2) ar vismazāko apmeklētāju un lietotāju skaitu (2021. gadā 552 pastāvīgie lietotāji).
“Notiek bibliotēkas iznīcināšana”
“Lai kā to nosauktu dome, tā ir bibliotēkas faktiska iznīcināšana,” sociālā tīkla “Facebook” kontā pauž rakstniece un ilggadēja Bulduru bibliotēkas apmeklētāja Jana Veinberga. Pēc viņas iniciatīvas pagājušajā nedēļā Jūrmalas domei nosūtīta atklāta iedzīvotāju vēstule, kurā aicināts saglabāt Asaru bibliotēku un nodrošināt Bulduru bibliotēkas darba turpināšanu esošajās telpās.
Vēstuli nu parakstījuši vairāk nekā 500 cilvēku. Bibliotēku lasītāji vēstulē lūdz Jūrmalas domi uzklausīt jūrmalnieku viedokli un ievērot savas pilsētas iedzīvotāju intereses, uzskatot domes argumentus par nepamatotiem. “Mūsuprāt, mūsdienu situācijā ir nepieļaujami likvidēt vai optimizēt (vienalga, kā to nosauc) kaut vienu kultūras vietu, vietu, kas mudina cilvēkus uz grāmatu lasīšanu,” tā atklātajā vēstulē raksta J. Veinberga.
“Jebkurš ietaupījums uz kultūras rēķina esot trieciens sabiedrības garam un dvēselei. Likvidējot vai optimizējot Bulduru bibliotēku, tieši tādu triecienu saņemtu Jūrmalas iedzīvotāji, it īpaši Jūrmalas iedzīvotāju mazturīgākā daļa, kas nevar ikdienā iegādāties daudz grāmatu un patstāvīgi orientēties informācijas tehnoloģiju jomā, norāda vēstules autori.
“Šodien uz Bulduru bibliotēku atnācu kopā ar savu mazo meitiņu un esmu nepatīkami pārsteigta, ka to grasās taisīt ciet,” “Kultūrzīmēm” teic lasītāja Odrija, stāstot: “Man ir ļoti labas bērnības atmiņas par laiku, kad šeit pati nācu kā bērns. Nu, kad sāku šurp vest savu bērnu, to vairs nevarēs. Ļoti žēl, jo, manuprāt, šajā rajonā bibliotēka ir ļoti nepieciešama. Tuvākā bibliotēka ir salīdzinoši tālu, un ar bērnu aiziet kājām turp nevarēšu. Tas būs diezgan liels zaudējums šim rajonam.”
Ar pamatīgu satraukumu un bažām uz bibliotēku reorganizāciju reaģējuši to apmeklētāji un darbinieki. “Jūrmala ir gara, un mēs apkalpojam ļoti lielu rajonu, sākot no Priedaines līdz Ķemeriem – esam vienīgie šajā rajonā. Šobrīd pēc rādītājiem esam trešajā vietā starp sešām Jūrmalas bibliotēkām.
Visu laiku faktiski konkurējam ar Jūrmalas Centrālo bibliotēku, savukārt Kauguru bibliotēka, kas apkalpo milzīgu mikrorajonu, rādītājos mūs īsti neapsteidz. Tas pierāda to, cik ļoti mēs strādājam ar saviem cilvēkiem,” teic Bulduru bibliotēkas vadītāja Ināra Ratniece. Reaģējot uz notiekošo, Bulduru bibliotēkas vadītāja šobrīd iesniegusi atlūgumu, tāpat rīkojusies arī viena no Bulduru bibliotēkas bibliotekārēm.
“Šobrīd pensijas vecumā esošie bibliotēkas darbinieki domā par atlūgumiem,” atklāj I. Ratniece, norādot: “Viņiem situācija nav pieņemama.” Tikmēr Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa sola, ka bibliotēku darbiniekus nav plānots atlaist, norādot: “Tā kā Centrālā bibliotēka ir plaša, ar lielām telpām, tur ir paredzēts iekārtot jauniešu nodaļu, kam atvēlētas speciālas telpas, darbinieki būs vajadzīgi.”
“Vēlamies dzirdēt Jūrmalas Centrālās bibliotēkas vadītājas un atbildīgo domes darbinieku atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem,” pauda I. Ratniece. Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļā “Kultūrzīmes” uzzināja, ka jautājumu par Jūrmalas bibliotēku tīklu plānots skatīt Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) sēdē augustā, jo jūlijā lielākā daļa LBP locekļu ir atvaļinājumā. Savukārt Jūrmalas pilsētas domes pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem plānota šonedēļ, 4. augustā, Bulduru bibliotēkā.
Progresa vārdā
Pašlaik Jūrmalā darbojas sešas bibliotēkas – Ķemeros, Slokā, Kauguros, Bulduros, Asaros un Jūrmalas Centrālā bibliotēka Dubultos. Bibliotēku krājumus veido aptuveni 143 000 vienību (avots – “jurmala.lv”). Pēc reorganizācijas paliks četras. “Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, cik bibliotēkām jābūt uz iedzīvotāju skaitu, arī likvidējot Asaru bibliotēku un pārceļot Bulduru bibliotēku uz Dubultiem – uz Jūrmalas Centrālo bibliotēku –, mēs arvien izpildām šos nosacījumus,” “Kultūrzīmēm” skaidro Agnese Miltiņa.
Izrādās, jautājums par bibliotēku sistēmas reorganizāciju Jūrmalā karājies gaisā jau labu laiku, taču pašreizējā situācija spiedusi rīkoties straujāk. “Izskatās, ka tas notiek ātri un negaidīti, taču jautājums par to bijis jau vismaz piecus gadus. Ģeopolitiskā situācija ar apkures cenu pieaugumiem, ar visiem remontu sadārdzinājumiem mums ir likusi pieņemt nepopulārus lēmumus straujāk, nekā mums to būtu gribējies, neļaujot mierīgi izsvērt.
Pašreizējais lēmums ir sabakstījis ilgi augušu augoni – Asaru un Bulduru bibliotēkas nav 21. gadsimta publiskas telpas. Bulduru bibliotēka ir celta 1974. gadā, un kopš tā laika tur nopietnu remontdarbu nav bijis. Ir piekrāsotas sienas, ir nomainīti logi – esam centušies to uzturēt pie dzīvības. Lasītāju zāles ir otrajā stāvā, lifta nav. Kad pati biju salauzusi kāju, man nebija iespējams aiziet un samainīt grāmatas,” teic A. Miltiņa.
Viņa arī skaidro, ka apkurei paredzētais budžets bibliotēkām ir beidzies jau šobrīd. Rudenī būtu vajadzīgi papildu līdzekļi, lai nodrošinātu telpās siltumu. “Ja māja nav energoefektīva un būtībā ir jāceļ no jauna, tad tērēt 40 līdz 50 tūkstošus eiro kosmētiskajam remontam pašvaldībai nav lietderīgi. Bulduru bibliotēkas pirmajā stāvā bija datori, otrajā – lasītava. Protams, ja to pēkšņi noņem, tīri cilvēcīgi tas var būt šoks. Tomēr mēs patiešām strādājam un meklējam risinājumus, lai pakalpojumi tiktu nodrošināti.”
“Turpat pāri ielai iepretim teātra ēkai ir Bulduru Izstāžu nams, kur atkal iespējami sadarbības projekti – tikšanās ar lasītājiem, rakstniekiem, dzejas vakariem – var sakārt šūpuļtīklus priedēs, lasīt priekšā grāmatu. Lai cik sāpīga izskatītos slēgšana, tā ir iedevusi impulsu paskatīties uz lietām radošāk. Piemēram – grāmatu skapis pludmalē, parkos… Kāpēc gan ne? Tagad visas idejas, par ko esam iepriekš domājuši, nu paātrinātā tempā jāšauj ārā.
Priecājos, ka mums no 9. maija darbā ir apstiprināta jaunā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas vadītāja Māra Jēkabsone, kurai ir daudz jaunu, radošu ideju, kā šo situāciju risināt pēc iespējas nesāpīgāk. Ceru, atradīsim veidus, kā šo pakalpojumu nodrošināt iedzīvotājiem. Jūrmalā šobrīd ir bezmaksas sabiedriskais transports – ļoti ceram, ka iedzīvotāji varēs nokļūt līdz Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai, kas ir 2018. gadā uzbūvēta – jauna, moderna, pieejama, silta un gaiša, ar plašu lasītāju zāli. Esam izdarījuši sāpīgu cirtienu labākas nākotnes vārdā.”
Bibliotēkas punkts teātrī
Domājot par bibliotēkas pieejamību iedzīvotājiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām, “Kultūrzīmes” uzzināja, ka paredzēts izveidot jaunu bibliotēkas punktu Jūrmalas teātra ēkā Muižas ielā 7, turpat Bulduros, netālu no līdzšinējās Bulduru bibliotēkas. “Teātra ēka pašlaik tiek renovēta – telpas saskaņā ar līgumu ir jānodod septembra beigās. Tur ir gan pieejamība, gan energoefektivitāte – gaišas, tikko izremontētas telpas ar uzbraukšanas iespēju,” skaidro A. Miltiņa.
Bibliotēkas punktā Jūrmalas teātrī varēšot pasūtīt, apmainīt un saņemt grāmatas, kā arī tikt pie interneta. “Pēdējais ir liela sāpe īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas apmaksāt rēķinus vai saņemt informāciju – ne visiem mājās ir dators. Bibliotēkas darbinieki to vienmēr ir laipni palīdzējuši. Tur būs jaunākā prese, un šī vieta kalpos arī kā satikšanās punkts,” piebilst A. Miltiņa.
Bibliotēkas punkta izveidošanai, tāpat kā Bulduru bibliotēkas pārvietošanai nepieciešami papildu izdevumi, taču pagaidām precīzu aprēķinu un seguma tam neesot. “Šobrīd pie tā strādājam, un tas tiks risināts,” teic A. Miltiņa.
“Tā vairs nav bibliotēka, bet ātrā palīdzība,” bibliotēkas punkta ideju skeptiski komentē Bulduru bibliotēkas vadītāja Ināra Ratniece. “Ideja ir progresīva tiem, kas pārvalda datorzinības un prot rīkoties ar grāmatu kopkatalogu “Alise”. Bet tas vecais cilvēks, kurš to nepārzina, – kā viņš izvēlēsies grāmatas? Otrkārt, bibliotēkas punkts nevar aizvietot lasītavu vai bērnu rotaļu telpu – tas 15 kvadrātmetros vienkārši nav iespējams. Grāmatu apmaiņas punkts var kalpot tikai steidzamu pakalpojumu sniegšanai.”
A. Miltiņa tikmēr norāda, ka paralēli tiekot plānots arī bibliobuss Jūrmalā. Pagaidām konkrētu bibliobusa darbības sākumu gan nevarot nosaukt, šobrīd esot tikai ideja par to. “No sākuma atvērsim bibliotēkas punktu Jūrmalas teātra ēkā. Pavērtēsim situāciju, kāds ir pieprasījums. Mums, piemēram, ir Priedaine, kas ir tiltam otrā pusē, un tur vispār nav bibliotēkas. Iespējams, mums vajadzētu nopirkt vienu elektromobili, ko varētu pielāgot grāmatu pārvadāšanas vajadzībām. Iedzīvotāji elektroniski pasūta grāmatas, un mēs, piemēram, reizi nedēļā tās aizvedam, un, piemēram, Priedaines stacijā iedzīvotāji var atnākt un paņemt grāmatas,” idejas iezīmē A. Miltiņa.
Tikmēr nav skaidrs, kāds būs esošās Bulduru bibliotēkas ēkas liktenis. To 1974. gadā cēla īpaši bibliotēkas vajadzībām. “Ir divas iespējas – vai nu jāveic ģenerāla renovācija, vai ēka jānojauc un bibliotēka jāceļ no jauna – pēc jaunas prakses, ar citu siltināšanas veidu, citu apkures sistēmu.”
Bibliotēkas integrēšot skolās
“Tā kā statistiski lielu daļu lasītāju veido bērni un jaunieši, šobrīd esam iesākuši sarunas ar skolām. Tur, kur notiek skolu renovācija, piemēram, Lielupes Aspazijas pamatskolā, plānojam, uzlabojot skolu bibliotēkas, pilnveidot tās tā, lai tās varētu veidot kā publiskās bibliotēkas – tajās varētu būt ne tikai mācību grāmatas, bet arī tās grāmatas, ko bērni lasa publiskajās bibliotēkās.
Otrkārt, vispār uzlabojot skolu bibliotēku piedāvājumu, mēs varētu nodrošināt bērniem un jauniešiem saņemt bibliotēku pakalpojumu savā skolā. Ja integrējam bibliotēkas izglītības iestādēs, izveidojas modelis, kas ļoti populārs un labi strādājošs ir ziemeļvalstīs,” stāsta A. Miltiņa.
Ideju kritizē rakstniece Jana Veinberga, savā “Facebook” kontā rakstot: “Atbildot uz argumentiem par Lielupes skolu kā atrašanās vietu kaut vai tikai bibliotēkas Bērnu nodaļai, atgādināšu – skolā drošības apsvērumu dēļ drīkst ieiet un atrasties tikai skolai piederošas personas.
Ja skolā gribēs iekārtot publisku telpu, būs nepieciešama atsevišķa ieeja. Vai tāda ieeja paredzēta projektā? Un telpas bibliotēkai – vai tās paredzētas projektā? Cik saprotu – nav. Tad kā var atļauties runāt par konkrētu periodu, pēc kura pēkšņi kā Fēnikss no pelniem atdzims Bulduru bibliotēka? Vai Mārai Jēkabsonei ir plāns, kā saglabāt Bulduru bibliotēkas lasītājus pa tiem it kā diviem gadiem? Bez konkrēta rīcības plāna, kas uzlikts uz papīra, tie šobrīd ir tikai tukši solījumi, kuriem nav iespējams ticēt.”
Tūkstošiem grāmatu – makulatūrā
Tiek lēsts, ka šobrīd, slēdzot Asaru un Bulduru bibliotēkas, vairs nebūs vajadzīgi apmēram 17 000 grāmatu, jo uzņemt visas slēgto bibliotēku grāmatas jaunajā mājvietā, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā, nav iespējams. Piemēram, Bulduru bibliotēkas krājumā ir 27 000 grāmatu, no tām Jūrmalas Centrālās bibliotēkas krātuvē un vienā no lasītavām iespējams izvietot tikai 13 000. “Pirmie 4000 grāmatu jau savietoti melnos atkritumu maisos,” “Kultūrzīmēm” stāsta bibliotēkas vadītāja I. Ratniece.
“Tās nonāks makulatūrā. Tur ir gan novecojušās grāmatas, gan arī tādas, kādas mums bijušas divos vai trīs eksemplāros, piemēram, grāmatas, kas, īpaši skolas programmās, ir vajadzīgas vairākos eksemplāros, lai tās var lasīt vairāki bērni reizē. Tāpat centāmies vairākos eksemplāros glabāt latviešu oriģinālliteratūru, lai ir aizvietojums, tām nodilstot, – šādas literatūras aktualitāte nebeidzas. Tagad viss būs vienā eksemplārā, un arī tad vēl lems, kuras ir “ejošākās”.” Par vēl 10 000 Bulduru bibliotēkas grāmatu lemšot, kad būs konkrēts rīkojums, atklāj I. Ratniece, sakot: “Iespējams, daļu no tām “iesaldēs” kādā noliktavā, varbūt apmēram 5000 grāmatu no tām varētu piedāvāt iedzīvotājiem, varbūt kādai organizācijai, slimnīcai, skolai.”
“Šobrīd notiek pamatīga grāmatu inventarizācija, kāda Jūrmalas bibliotēkās līdz šim nav bijusi. Tās grāmatas, kurām neatradīsies vieta jaunajās telpās, plānots piedāvāt iedzīvotājiem paņemt bez maksas. Pārējās esam atraduši iespēju glabāt noliktavā, kur tās glabāsies līdz laikam, kad tās būs nepieciešams izvadāt pa skolām vai tiks rasts cits risinājums,” skaidro A. Miltiņa.
Tomēr termiņš grāmatu vētīšanai ir pārāk īss, nobažījusies I. Ratniece. “Fiziski pārcilāt 23 000 grāmatu un atlasīt pusi no tām mēneša laikā nav reāli. Ir vasaras sezona, daļa darbinieku ir atvaļinājumā. Tagad mums uzkritis milzu darbs, ko nav iespējams paveikt. Lēmums nāca par strauju. Gada sākumā tika izsludināts konkurss par jauno direktora amatu, un tikai 8. maijā ir apstiprināta jaunā direktore. Paziņojumu par Asaru un Bulduru filiāļu “samazināšanu” un jaunieguvumu izdales pārtraukšanu saņēmām tikai jūnija beigās.”
“Lielākais [reorganizācijas] trūkums – tiek pilnībā iznīcināta mūsu grāmatu krājuma jēga,” teic I. Ratniece, piebilstot: “Vispār netiek domāts par lasītājiem. Aizbildināties ar bezmaksas transportu, tas, maigi sakot, ir neprātīgi. Te galvenā nav nauda, bet fiziskā nokļūšana. Tas ir ļoti neizdevīgi veciem cilvēkiem. Transports parasti ir diezgan pārpildīts. Tāpat māmiņām, kurām ir ratiņi, vēl bērni pie rokas, tas vienkārši nav izdarāms. Līdz šim sadarbojāmies ar apkaimē esošajiem bērnudārziem, skolām – viņi nāca pie mums iepazīties ar bibliotēku, klausīties lasījumus, tikties ar rakstniekiem. Tas viss tagad atkrīt.”
