“Visu nevajag iznīdēt!” Gārsa ir izcili vērtīgs augs veselības uzlabošanai 34
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gārsa dobē! Daudzi dārzu saimnieki tērē milzums spēka cīņā ar tagad skaisti ziedošo augu. Uz mūžīgo jautājumu, ko darīt, noteikti var atbildēt, ko nedarīt – mazdārziņā nelietot herbicīdus.
“Visu gārsu dārzā nevajag iznīdēt! Tā ir izcili vērtīgs augs veselības uzlabošanai,” skaidro farmācijas doktore Vija Eniņa.
Dziedē locītavas
Gārsas pilnais godavārds ir podagras gārsa (Aegopodium podagraria). Nosaukums tiešām atklāj auga izcilās spējas. Farmācijas doktore skaidro, ka gārsa regulē sāļu vielmaiņu organismā, novērš sāļu izgulsnēšanos locītavās.
Augs palīdz gan podagras, gan citu locītavu slimību profilaksei un ārstēšanai. Der arī kuņģa, nieru un urīnpūšļa slimību gadījumos, veicina liekā šķidruma izvadīšanu u.c.
Ja ir locītavu vainas, sāpes, pietūkums, tad sarauj gārsu lapas, saburza tās un apliek kā kompresi uz nakti. Turpina likt apmēram nedēļu. Vēro, vai palīdz. Ja uzlabojumu nav, procedūru pārtrauc. Ja ir – turpina izmantot, kamēr vēl gārsas aug.
Vāc lapas
Gārsu lapas sarauj un sakaltē tējai. Tās labi žūst pat istabas temperatūrā. Izklāj plānā kārtā un novieto tumšā vietā. Lieto gan tējām, gan pulverveidā. Locītavu vainu un citu ligu gadījumā gatavo tēju, uzlejot ēdamkarotei drogu glāzi karsta ūdens.
Pēc stundas tēja gatava. Sakaltušās lapas var arī samalt pulverī un pa tējkarotei pievienot smūtijiem, putrām. Pulveri var arī sajaukt ar sāli un izmantot kā garšvielu ēdieniem.
Kad lapu nav, rudens un ziemas periodā var vākt un lietot arī sakneņus, taču tos grūtāk mazgāt, kaltēt.
Rauj salātiem
Ārstniecības augu audzētājs Jānis Vaivars no bioloģiskās saimniecības “Ragāres” iesaka gārsas lietot salātos. Kamēr lapiņas vēl mazas un spīdīgas, tās ir garšīgas! Nereti gārsu ēšanu apsmej tie, kas mēģinājuši ēst jau pāraugušas lapas.
Tās gan ir negaršīgas un stiegrainas. Pavasarī mazo lapiņu posms ilgst vairākus mēnešus. Vasaras siltumā lapiņas pāraug dažās dienās. Mazās lapiņas pievieno salātiem, zaļajiem kokteiļiem. Pārpalikumu var iesaldēt.
Vasarā, lai tiktu pie mazajām lapiņām, gārsas nopļauj. Jānis iesaka pļaut tā, lai samulčētie kāti paliek guļam dārzā un kļūst par augsnes ielabotājiem. Kad parādās mazās lapiņas, ražu norauj dažās dienās. Tad atkal ļauj gārsai paaugties, nopļauj un atkal novāc.
Ravē dobes
Ja kāds sūdzas par gārsām ziemciešu dobē, der apdomāt, cik sen tās pārstādītas. Ik pa laikam visām dobēm vajadzīga rekonstrukcija, un gārsa ir signāls, kas ziņo par to.
“Ragāru” saimnieks atzīstas, ka arī viņa dārzā gārsām patīk. Vienīgā izeja, protams, ravēt. Kur cītīgi ravē, tā atkāpjas.
Ja gārsa pārāk agresīvi ielien (mazdārziņos populāri – no kaimiņiem), mulčēšana nepalīdzēs pat biezā slānī. Vislabāk ir noklāt gar sētu ģeotekstilu. Drošības pēc var pat klāt divās kārtās, apakšā saliekot iepakojuma kartonu.
Saimnieks novērojis, ka gārsas ir kā partizāni – tās dislocējas vietā, kur tās maz traucē (zem krūma u. c.). Kad rodas izdevība, strauji sūta savus sakneņus ieņemt jaunas teritorijas. Taču tur, kur augsni regulāri kultivē un kopj, tie nepagūst ieaugties.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
