Slavenību un ekspertu domas par Līgo svētkiem: no klasiskām tradīcijām līdz trakulīgām idejām 0
Līgo svētki ir vieni no Latvijas sabiedrībā plašāk svinētajiem svētkiem, tos svin 96% sabiedrības. Svētkus atzīmē visu paaudžu cilvēki, turklāt tā kā kalendārā šī diena ir iezīmētā kā brīvdienas, svētki tiek svinēti neatkarīgi no cilvēku etniskās piederības. Turklāt arvien biežāk dažas no visiem pazīstamajām svētku tradīcijām tiek pielāgotas atbilstoši mūsdienu dzīves ritmam un urbānajai videi.
„Saturs jeb simboliskā nozīmē, kas svētkos tiek ielikta, atšķiras no ģimenes uz ģimeni, no cilvēka uz cilvēku. Vieni svētkos meklē dziļāku nozīmi vasaras saulgriežiem, cenšoties izprast un atdzīvināt senču tradīcijas, citi rada paši savus rituālus, svinot gada garāko dienu un īsāko nakti, bet vēl citiem tās ir brīvdienas, ko jautri pavadīt kopā ar draugiem. Tomēr neatkarīgi no tā, kā katrs svin Līgo svētkus, kopumā Latvijas sabiedrībai ir raksturīga sekošana rituāliem, jo katra svinētāja neatņemama sastāvdaļa šajos svētkos ir uguns, dabas klātbūtne (būšana dabā) un satikšanās vai kopā būšana ar savējiem, lai arī cik atšķirīgas nozīmes katram no šiem trim elementiem tiktu piešķirtas,” secina sociālantropoloģe Kristīne Rolle.
Psiholoģe Zane Avotiņa atzīst: „Ikvienam cilvēkam ir svarīgi apzināties savu piederību kādai lielākai grupai, izprast savu būtību, identitāti un saprast savas izcelsmes saknes. Jebkuras tradīcijas sniedz mūsu dzīvē paredzamību, noturību un drošību. Tautisko tradīciju ievērošana svētkos rada piederības sajūtu, veicina komunikāciju, rada prieku un tās palīdz kaut uz mirkli izrauties ārpasaules pelēkās ikdienas”.
Aptauja* liecina, ka nemainīgu nozīmi Līgo svētku noskaņā saglabā šašlika cepšana (65%) un ugunskura kurināšana (59%). Gandrīz puse sveic Jāņus un Līgas (44%), kā arī gatavo un ēd sieru (44%). Vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka saulgrieži nav iedomājami arī bez garda alus (38%), kā arī dzied vai klausās Līgo dziesmas (36%). Nedaudz mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju svētkos pērk vai plūc Jāņu zāles (30%), vai pin vainagus (30%).
Improvizatore Sanda Dejus Līgo svētku tradīcijas raksturo īsi un kodolīgi: „Tās ir jautras izdarības, kuras lieliski papildina ikvienu kopā būšanu – tā, lai vakars nebeidzas tikai ar sēdēšanu ap ugunskuru. Turklāt laikam ejot, tiek ieviestas arī dažādas alternatīvās svinēšanas idejas, piemēram, mūsdienu svinētājai galvā visdrīzāk ir pirkts rudzupuķu vainags, vai pašas pīts daiļāko dārza puķu vainadziņš, kurš noteikti tiks atrādīts sociālajos tīklos. Ugunskura ielokā tiek spēlētas dažādas atjautības spēles, alus baudīšanas dažādībai var izmēģināt Lielvārdes alus kultūras klubā prezentēto aklo alus degustāciju vai sameklēt kādu neierastu pīrādziņu recepti. Mēs, latvieši, esam tik dažādi, un tāda ir arī mūsu svētku svinēšanas pieredze, katrs vēlamies pārsteigt Līgo svētku viesus ar mazliet neierastākām aktivitātēm un drosmīgākām idejām.”
Grupas “Sudden Lights” bundzinieks Mārtiņš Matīss Zemītis saka: „Līgo vakarā noteikti lēkšu pāri ugunskuram, dziedāšu Jāņu dziesmas, šūpošos, dzeršu latviešu alu un noteikti ēdīšu ķimeņu sieru. Lai vakaru padarītu jautrāku, iespējams, pusnaktī neizpaliks arī pliko skrējiens un pelde. Manuprāt, Līgo vakars ir lielisks iemesls, lai kopā ar draugiem kurinātu lielu ugunskuru un jautri aizvadītu gada īsāko nakti.”
* Aptauju veica pētījumu kompānija „Kantar TNS” laikā no 2018. gada 12. līdz 14. jūnijam ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
