Šalles gadatirgos 6
Par nostāšanos uz profesionālas adītājas takas Ilze saka paldies savai vīra mammai Intai, kas vedeklu iedrošināja. Pa ziemu adījumi iekrājās. Vasarā kopā ar vīramāti varēja noīrēt Vecrīgā tirdzniecības stendu. Pirmais produkts bija šalles un pircēji – galvenokārt ārzemnieki, kuriem cenu līmenis neradīja problēmas. Ilze labi nopelnīja. Ko pa ziemu saadīja, nākamajā vasarā pārdeva stendā. Trešajā vasarā viņa kopā ar vīramāti piedalījās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū un sāka īrēt tirdzniecības stendu visu gadu. Krievu tūristi neskopojās un labprāt pirka šalles, džemperus, cepures, zeķes un apmetņus. Slodze pieauga.
“Lai sasniegtu panākumus, vissvarīgākā ir paša attieksme pret darbu, cilvēkiem un savu zemi. Esmu mācīta – tiecoties pēc rezultāta, saglabāt savu cilvēcību, būt atvērtai un gaišai. Domāju, ne jau nauda taisa biznesu. To veido attiecības starp cilvēkiem. Lai lietas notiktu, vajadzīga neatlaidība un mērķtiecība. Ja vienas durvis neatveras, jāklauvē pie nākamajām, līdz atrod tās, kas atveras,” pārliecināta Ilze.
