Negribējās pārstāt būt ideāliem, bet nācās mainīt ēdienkarti 67
Kaut kādā brīdī nolēmu veikt analīzes, un tās atklāja, ka mums ir ļoti daudz problēmu – pietrūkst dažādu vielu, minerālu, izrādījās, ka visiem bija liels B12 deficīts, mums bija vitamīna B12 anēmija. Tāpat trūka Omega 3, D vitamīns, lai cik jocīgi tas arī nebūtu – A vitamīns, neskatoties uz tiem daudzajiem burkāniem, ko ēdam. Tāpat mums bija magnija trūkums. Nācās pārskatīt savu attieksmi pret vegānismu un svaigēšanu. Un, lai cik negribējās pārstāt būt ideāliem un lai kā negribās atzīt (ka kaut kas jāmaina), sākām pievienot savai ēdienkartei lauku vistu olu dzeltenumus un zivis. Vienkārši nebija citas izvēles. Man personīgi ārsts pateica – ja neēdīšu gaļu, jāiet slimnīcā un jāinjicē daudz dažādus vitamīnus. Bet vispār esmu injekciju pretiniece – uzskatu tās par nedabiskām, un tās arī Amerikā, kur dzīvojam, ir ļoti dārgas. Divu nedēļu laikā es apēdu pa diviem jēlu olu dzeltenumiem. Pēc tā manas analīzes nedaudz uzlabojās. Taču kopumā bija vajadzīgi divi gadi, lai B12 paceltos līdz normas zemākajai robežai.
Domāju, ka ļoti sabojāju savu veselību, un vēl sliktāk, ka bojāju bērnu veselību. Viņi uz mani neapvainojas un ir piedevuši, bet es pati sev ar grūtībām piedodu, jo viņiem ir simptomi, ar kuriem mēs šobrīd strādājam.
Nedomāju, ka svaigēšana kā tāda ir slikta. Uzskatu, ka visam jābūt ar mēru. Ja 70-80% no ēdienkartes ir svaigēšanas produktu, domāju, tas ir normāli.
Pētījums par vegānismu
Amerikas higiēnas speciālistu asociācija, kuru 20. gadsimta 60. gados izveidoja Herberts Šeltons, veikusi pētījumu par vegānismu. Šīs organizācijas pārstāvji ir pamatlicēji veģetāriešu dzīvesveidam Amerikā. Pētījums veikts pēc tam, kad vairāki no viņu līderiem mira no smagām slimībām, piemēram, pašu Šeltonu nebūt ne lielā vecumā (viņam bija 72 gadi) pievārēja Parkinsona slimība.
2008. gadā veiktajā pētījumā piedalījās 1000 pārliecināti vegāni, kuri šādu dzīvesveidu dzīvojuši piecus gadus. Viņiem atklāja šādus simptomus:
67% – izklaidība vai domu “miglainums”;
62% – vēlme pēc siera vai citiem piena produktiem;
60% – nav vēlēšanās nodarboties ar fizkultūru;
60% – trūkst spēku;
60% – nomocījušies ar pārlieku apetīti (tātad ne tikai mana ģimene);
60% – ēd daudz augļu vai maizes;
56% – sausa āda;
56% – muskuļu masas zaudēšana un muskuļu tonusa mazināšanās;
55% – grūti uzturēt ķermenī siltumu;
55% – vajadzība papildus lietot uztura bagātinātājus;
55% – atmiņas pasliktināšanās;
51% – vajadzība visu laiku uzkost (tas ir ļoti mokoši – nevari normāli pastrādāt, visu laiku gribas ēst);
51% – zema tolerance pret stresu;
46% – plāni, lokani nagi;
45% – vitāla izskata mazināšanās, piemēram, bāla āda, blāvi mati, acis;
45% – ēdiens nevis sniedz spēkus, bet nomāc;
44% – matu izkrišana;
44% – sāpes locītavās (iedomājieties – piecus gadus ēst vegānu kotletes un vienalga piedzīvot locītavu sāpes, apbēdinoši);
40% – īdēšana, negatīva domāšana, noskaņojuma biežas maiņas;
40% – depresija;
38% – sausums un spiešanas sajūta acīs (tas man arī bija);
38% – nespēja koncentrēties;
38% – grūtības uzņemt ēdienu noteiktās kombinācijās;
36% – trūkst motivācijas ikdienas darbiem;
38% – nespēja samazināt svaru, sievietēm – pat samazinot uzņemtā ēdiena daudzumu;
18% – grūtības vīriešiem pieņemties svarā (es zinu daudzas sievietes, kuras agrāk bijušas vegānes un svaigēdājas, un kurām ir nopietnas svara problēmas, arī man);
35% – pastāvīga riekstu graušana;
33% – galvassāpes, sāpes plecos;
33% – tieksme pēc sāls (tas liecina par virsnieru nogurumu);
33% – nespēja ātri pārstrādāt ēdienu (ļoti lēna vielmaiņa);
31% – hronisks nogurums;
20% – pazemināta dzimumtieksme;
20% – nepārvarama vēlme pēc gaļas;
27% – cilvēki izskatās vecāki par saviem gadiem;
26% – balti plankumi uz ādas vai ādas krāsas zaudēšana;
26% – krampji kājās;
24% – nevienmērīgs pulss;
24% – arteriālais spiediens vai nu par augstu vai nu par zemu;
18% – acu baltumi kļūst dzeltenīgi vai sarkanīgi;
18% – pārlieks zobu kariess;
18% – pazemināta vairogdziedzera funkcija (tas ir nopietns simptoms, kas negatīvi ietekmē organismu);
15% – smaganu asiņošana;
11% – panikas lēkmes;
11% – zobu zaudēšana;
11% – pārāk mazs augums savam vecumam pusaudžiem (es domāju, ja mans dēls manas vainas dēļ nebūtu desmit gadus vegāns, viņš varētu būt bijis garāks);
