Cauri raksturiem, gadsimtiem, žanriem 7
Izstādes koncepcijas pamatā Daiga Upeniece likusi raksturu – sievietes tēlu dažādos gadsimtos, dažādu mākslinieku skatījumā un atšķirīgā glezniecības manierē no renesanses līdz 19. gadsimta reālismam, no Pītera van Ālsta dramatiskās gleznas “Sv. Antonija kārdināšana”, kur sieviete faktiski simbolizē ļaunumu, caur daudzveidīgiem parādes portretiem un antīko sižetu gleznām līdz pat 19. gadsimta reālismam.
Dažas izmaiņas gan dzīve ienesusi: sākumā ekspozīcijas centrā bija paredzēts likt Hansa Balduna Grīna diptihu ar trim grācijām vienā pusē un sievietes trim vecumiem otrā, taču Prado muzeja restauratori, izvērtējot gleznas stāvokli, atzinuši, ka to nav vēlams transportēt, jo var rasties krāsu nobirumi. Taču, iespējams, šis lēmums izstādes apmeklētājiem nācis pat kā ieguvums, jo izmaiņu dēļ ekspozīcijas centrā nokļūst Rubensa darbs – šī mākslinieka gleznas nekad nav bijušas skatāms Baltijas reģionā. “Cik izdevies apzināt pieejamo informāciju, arī Goijas un Veronezes gleznas šeit tiks eksponētas pirmo reizi,” teic Daiga Upeniece.
Daļa gleznu, kuras būs redzamas izstādē “Prado 12 raksturi”, nāk no muzeja krātuvēm, vien Goija un Veroneze – no Prado pastāvīgās ekspozīcijas. Taču tas nenozīmē, ka gleznas, kuras varēs apskatīt Rīgā, būtu kaut kādā mērā nenozīmīgākas, uzsver Daiga Upeniece. Atlasīti darbi, ar kuru māksliniekiem Prado muzejs slavens un lepojas, nevis otršķirīgi vārdi vai vienkārši laikmetu raksturojoši gleznotāji.
