Boriss Teterevs: “Brīnums, ka tas izdevās!” Prado muzeja debija Baltijā 7
Atbildības nasta
No sestdienas, 25. marta, Mākslas muzejā “Rīgas birža” apskatāma izstāde “Prado 12 raksturi” – pirmais slavenā Spānijas muzeja un Baltijas sadarbības projekts. Tā piedāvās rīdzinieku un galvaspilsētas viesu acīm leģendāru mākslas klasiķu šedevrus – pirmo reizi Latvijā būs apskatāms flāmu mākslas dižgara Pītera Paula Rubensa oriģināldarbs, turpat līdzās Fransisko Goijas, Paolo Veronezes, Antonisa van Deika, Pītera Kuka van Alsta, Bartolomē Estebana Muriljo, Fransa Purbusa Jaunākā un citu gleznas, kopā ducis meistardarbu, kas Prado gadsimtu gaitā priecējuši miljoniem skatītāju. Piedāvājam ieskatīties izstādē un tās tapšanas aizkulisēs.
Šī izstāde ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvana Latvijas valsts simtgadei un arī Borisa Tetereva ideja, kas viņam radusies, viesojoties Madrides klubā, kuras prezidente ir vaira Vīķe-Freiberga. Mecenāts atceras, ka viņam kultūras programmas ietvaros piedāvāta vizīte Prado un īsa – piecpadsmit divdesmit minūšu – tikšanās ar tābrīža muzeja direktoru. Tā vietā abi norunājuši teju divas stundas. “Tad man arī uzšķīlās doma, ka varētu Rīgā sarīkot izstādi ar gleznām no Prado krājuma,” atceras Boriss Teterevs. Dienu pirms izstādes atklāšanas viņš izstaigāja izstāžu zāli, emocionāli atzīstot, – baidījies, ka vēl pēdējā brīdī varētu gadīties kāda globāla katastrofa, kas sagrautu visus pūliņus.
Izstādes sagatavošanas darbi prasījuši divus ar pusi gadus un visus muzeja “Rīgas Birža” darbinieku spēkus. Muzeja vadītāja Daiga Upeniece uzsver, ka tas bijis tik milzīgs izaicinājums arī tādēļ, ka Prado līdz šim nebija strādājis ne ar vienu Baltijas reģiona muzeju. Tādējādi vispirms nācies pierādīt, ka “Rīgas birža” zina, ko vēlas – iesniegt Prado muzeja zinātniskajai padomei izstādes koncepciju. Lielākoties to pasaules nozīmes muzeju izstādēm izstrādā pašu muzeju vai uzaicinātie kuratori. “Bet mēs gājām no otras puses, kas ir diezgan unikāli, – izveidojām paši savu izstādes koncepciju, balstoties Prado kolekcijas iespējās.
“Prieks bija, kad uzzinājām, ka koncepcija Prado zinātniskās padomes sēdē uzņemta atzinīgi,” teic muzeja vadītāja. Par īpašu pagodinājumu var uzskatīt to, ka sadarbību ar “Rīgas biržu” izstādes veidošanā uzņēmies Migels Faromirs, kurš tobrīd bijis direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bet šonedēļ kļuvis par jauno Prado direktoru, nomainot Sugasu. Daiga Upeniece domā, ka svaru kausus par labu “Rīgas biržas” projektam palīdzējusi nosvērt iepriekšējā sadarbība ar Orsē muzeju, kas pierādījusi “Rīgas biržu” kā uzticamu un profesionālu partneri. “Jo svarīgi jau ne tikai tas, cik laba ir koncepcija, bet arī – lai muzeja telpas atbilstu starptautiskiem standartiem un darbinieki spētu izstādi uzņemt, prastu ar darbiem apieties un tos pietiekami augstā zinātniskā līmenī popularizēt,” viņa skaidro.
