Tu izvēlējies kārti numur 4 0
Gudrība
Pie dziednieka atnāca sirms bezzobains šeihs un sāka žēloties: “Tu, kas palīdzi visiem cilvēkiem, palīdzi arī man. Atliek man tikai aizmigt, kā sapņi mani pārņem savā varā. Es sapņoju, it kā esmu atnācis uz laukumu harēma priekšā. Bet sievietes tur ir apburošas, līdzīgas brīnišķīga dārza ziediem, dievišķām paradīzes hūrijām. Bet atliek man parādīties, kā visas viņas uzreiz pazūd pa slepenu eju”.
Dziednieks sarauca pieri, sāka pastiprināti domāt un beidzot pavaicāja: “Tu droši vien gribi no manis dabūt pulverīti vai zāles, lai tiktu vaļā no šā sapņa”.
Šeihs paskatījās uz dziednieku ar atsvešinātu skatienu un iesaucās: “Tikai ne to! Vienīgais, ko es gribu, lai slepenās ejas durvis būtu aizslēgtas, un tad sievietes nevarēs no manis aizbēgt”.
Morāle: Cilvēki būtu laimīgi, ja vēlētos tikai to, kas viņiem likumīgi pienākas. Taču viņi sapņo iegūt svešu īpašumu.