Slavas dziesma salātiem. Uzzinām vairāk par 7 dažādiem salātu veidiem 0
Salātu pasaule ir daudzveidīga un garšas ziņā bagātīga. Ja zinām, kā tos sagatavot, jebkuri garšos lieliski.
Salātu baldriņš, baldriānu dzimtas augs ar nedaudz pikantu garšu un zaļām, spīdīgām, karotei līdzīgām lapām, ir daudzu veikalos nopērkamo salātu maisījumu sastāvā. Citās valstīs tos sauc par kukurūzas salātiem. Garšas ziņā kaut kas pa vidu starp spinātiem, balandām un salātiem, mazliet jūtama riekstu nots. Vērtīgs A un C vitamīna avots, satur arī dzelzi. Uzglabājas vidēji labi, bet mitrā vidē lapas saplok un kļūst mīkstas, tāpēc ieteicams glabāt maisiņā, bet lapas nerasināt.
Vislabāk piestāv mērces uz eļļas, sojas mērces, etiķa, citrona sulas bāzes. Skābais krējums vai kefīrs nav tik piemērots, jo stipri placina salātu baldriņa garšu.
Lapu kāposti, saukti arī par kalē, ir iecienīti vegānu un veselīga dzīvesveida piekritēju aprindās. Tie patīk arī sportistiem un slaidās līnijas piekritējiem, jo dārzeņos ir maz kaloriju, bet daudz šķiedrvielu, tāpēc uzturvērtības ziņā pārspēj spinātus.
Lai gan šo augu sauc par kāpostu, galviņu tas neveido, un novākt var tikai lapas. To mēdz dēvēt par vienu no superproduktiem līdzīgi kā godži un zīdkoka ogas. Tumši zaļajās, izteikti krokainajās lapās ir daudz dzelzs un kalcija, A, C un K vitamīna. Lapas ir ļoti stingras, tām nekaitē ne mitrums, ne temperatūras maiņa, un ledusskapī tās labi uzglabājas vairākas nedēļas.
Uzturā izmanto tikai lapiņas, jo kāti ir diezgan cieti un rūgti. Pirms sagatavošanas izgriež arī nelielu laukumu apkārt kātam, jo šī zona mēdz būt rūgtena. Stingrās lapas pirms griešanas ieteicams rokās mazliet paburzīt, lai kļūst mīkstas un tumšākas. Ja tām uzkaisa nedaudz cukura, garša ir vēl patīkamāka. No lapu kāposta var pagatavot veselīgus čipsus, taču garša ir diezgan specifiska – kāposta, spināta un gārsas sajaukums. Ja kalē gatavo vienus pašus vokpannā, tiem labi piestāv sojas mērce, sezama eļļa, citrona sula un ingvers.
Salātos sader kopā ar tomātiem, ķiplokiem un lociņiem; var pārliet ar olīveļļu, balzamiko mērci vai pārslacītt tikai ar citrona sulu.
Ledus salāti veido stingras galviņas, ir ilgi uzglabājami, viegli pārvadājami, nevīst. Uz šķīvja tie ir izcili kraukšķīgi, sulīgi, ar maigu, atsvaidzinošu, patīkamu garšu. Ledus salātus gatavojot negriež, bet salauž gabaliņos. Tie sabalansē jebkura ēdiena garšu, labi iederas grieķu salātos, visos zaļajos salātos, garneļu salātos kopā ar avokado, gurķu salātos kopā ar mocarellas sieru un citos. Ja izmanto lapu salātiem, noteikti vajag kādu sastāvdaļu, kas izceļ kopējo garšu, jo ledus salāti ir neitrāli. Tad vai nu jāizvēlas asāka un stiprāka mērce, vai jāpievieno ķiploks, sīpols, redīsi vai cits aromātisks un pikants produkts. Atšķirībā no citiem salātiem tie neatsulojas, tāpēc mērci var uzliet ātrāk un nav jāuztraucas, ka salāti būs ūdeņaini. Arī siltajos ēdienos – zupās un sautējumos – garšo labi.
Ar krējumu un gurķi vai tomātu garšo vienmuļi. Labāk pievienot aromātisku eļļu vai etiķi. Interesanta kombinācija ir ledus salāti kopā ar greipfrūtu.
Sarkanie cigoriņu salāti – lai gan nedaudz līdzīgi sarkanajiem kāpostiem, patiesībā to lapiņas ir daudz maigākas, plānākas un kraukšķīgākas. Tos sauc arī par galviņsalātiem ar vīnsarkanām lapām. Garša ir viegla, nedaudz pikanti rūgtena. Var cept vokpannā eļļā vai sarkanvīnā. Uzturvērtības ziņā jāizceļ pārējo vidū, jo satur vērtīgas minerālvielas, piemēram, kalciju, dzelzi, magniju, šķiedrvielas, A un C vitamīnu, to rūgtenā garša uzlabo gremošanu. Salāti ir stingri, neatsulojas, labi uzglabājas.
Salātos labi sader ar diedzētām sēklām, sīpoliem un ķiplokiem, kā arī apelsīniem un valriekstiem.
Mērcei noder citrona sula un olīveļļa, kā arī kvalitatīvas sinepes.
Pak choi, saukti par Āzijas kāpostiem, patiešām vairāk ir kāposti, nevis salāti, lai gan lieliski iederas dažādos salātos. Tiem ir kāda pozitīva īpašība – termiski apstrādātas lapiņas nekļūst mīkstas un nesaķep, bet saglabā savu formu. Satur A, C un K vitamīnu, dzelzi un kāliju, šķiedrvielas. Garša ir maiga, saldena, ar pavisam nelielu, pikantu rūgtumiņu. Tie izskatās dekoratīvi, jo zaļajām, biezajām lapām ir izteikti baltas dzīslas. Ledusskapī ātri savīst, tāpēc ieteicams nedaudz aprasināt vai glabāt mitrā dvielītī.
Izmanto siltajos salātos kopā ar karamelizētām bietēm un jaunajām biešu lapiņām, ēdamajām zaļo pupiņu pākstīm. Var sutināt kopā ar sēnēm, dažādiem dārzeņiem.
Pievieno sojas mērci un zaļos lociņus. Augu eļļas tik labi neizceļ pak choi garšu.
Ozollapu salātu sulīgās, zaļās līdz sarkanīgi brūnās lapas atgādina ozola lapas. Garšas ziņā mazliet pārspēj parastos lapu salātus, jo ir izteiksmīgāka, pikanti rūgtena garša. Taču atšķirības ir nelielas, jo ozollapu salāti, tāpat kā parastie lapu salāti, ir ļoti plāni, mīksti, viegli sakrītas, ja mērcei izmanto kefīru un skābo krējumu, tāpēc šo veidu salātus vairāk izmanto ēdienu dekorēšanai. Slikti uzglabājas ledusskapī.
Ozollapu salāti labi sader ar šampinjoniem, ceptām un kūpinātām zivīm, avokado un gurķiem.
Mērci ieteicams uzliet neilgi pirms ēdiena likšanas galdā vai pasniegt atsevišķā traukā.
Romiešu salāti, vistuvākie radinieki tradicionālajiem salātiem, ir daudz stingrāki, ar biezākām lapām un izteiksmīgāku garšu. Tos varētu dēvēt par salātu un spinātu krustojumu. Ledusskapī var uzglabāt nedēļu un ilgāk.
Labi garšo salātos ar vistu, Cēzara salātos, kopā ar tomātiem un sieru.
Piestāv gan olīveļļa, gan majonēze.
