Slapjo peldkostīmu slimība – iegurņa infekcija 0
Vasarā patīkamākā atpūta ir pie ūdeņiem, kad peldēšanās mijas ar laisku gozēšanos saulē, pludmales volejbolu vai citām fiziskām aktivitātēm. Slapjš peldkostīms bieži vien izžūst tāpat uz miesas, turklāt pat vairākas reizes. Sak, kāda gan jēga pārģērbties sausās drēbēs, ja pēc kāda laika atkal saslapināsies! Speciālisti iesaka – ja negribas saslimt, labāk tomēr pārvilkt sausu.
Nestaigā slapja, apsaldēsi olnīcas!
Ginekoloģe Ineta Vasaraudze nenoliedz, ka šajā vecmāmiņas padomā, tāpat kā ieteikumā nesēdēt uz auksta akmens, slēpjas daļa taisnības, lai gan pētīts un zinātniski pierādīts tas nav. Tomēr ārstes pieredze liecina: vasarā pēc peldēšanas un staigāšanas slapjā peldkostīmā sievietēm biežāk ir iegurņa infekcijas.
“Kāpēc atstājam mugurā slapju peldkostīmu? Tas atvēsina, mazāk jūtams karstuma radītais diskomforts. Ja pēc peldes pietiekami ātri nenožūstam, vietās, ko klāj mitrais audums, ķermeņa temperatūra ilgāk ir zemāka nekā citur. Tas provocē infekciju izraisītājus,” skaidro daktere. “Peldēšanās un slapja peldkostīma ilgstoša valkāšana seksuāli transmisīvās infekcijas slimības gan nekādā veidā neietekmē, turpretī mazā iegurņa orgānu – olnīcu un olvadu – iekaisīgas infekcijas slimības izraisa mikroorganismi, kas jau atrodas sievietes organismā, piemēram, zarnu nūjiņas. Lai tie aktivizētos, vajadzīgs tikai palaidējmehānisms – saaukstēšanās, imunitātes pavājināšanās.”
Nedrīkst aizmirst par vaginālajām infekcijas slimībām, ko izraisa sēnes vai baktērijas, piemēram, gardnerellas vai mikoplazmas, kuras parasti ir normālas maksts mikrofloras sastāvdaļas. Slapjš peldkostīms, it īpaši no sintētiska materiāla, maina normālo vidi, temperatūru, gaisa pieplūdi, veicinot anaerobo baktēriju izraisītu slimību saasināšanos.
Pēc ginekoloģes teiktā, diezgan droši ir pierādīts, ka hlamīdiju infekciju peldbaseinā, somu pirtī vai dabiskās ūdenstilpēs saķert nevar, jo tās ārējā vidē nav izturīgas. Piemēram, dezinficējot publiskos peldbaseinus, tās noteikti iet bojā. Stāvošos ūdeņos, dīķos vai grants karjeros, ir pietiekami daudz citu baktēriju, tāpēc sievietēm vajadzētu rūpīgi izvēlēties peldvietu.
Atkal iekaisums urīnceļos
Medicīnas centra ARS uroloģe Zane Pilsētniece stāsta, ka apaukstēties var arī urīnpūslis, ja tam salst. Šāda apaukstēšanās gan vairāk raksturīga tiem, kuri slimo ar hronisku recidivējošu urīnceļu infekciju, kam laiku pa laikam ir saasinājumi. Arī tad, ja ir asimptomātiska bakteriūrija (urīna analīzēs parādās baktērijas, bet ikdienā nav nekādu sūdzību), slapjā peldkostīmā pavadīta diena var beigties ar nepatīkamām urīnceļu iekaisuma jeb cistīta izpausmēm.
Diemžēl daļa sieviešu jau ģenētiski pieder riska grupai un visa mūža garumā atkārtoti cieš no urīnceļu iekaisuma, kamēr citas ar to nekad nesaskaras. Noslieci uz to ietekmē arī menopauze un blakusslimības, piemēram, cukura diabēts vai neiroloģiskas kaites. Visbiežāk slimības saasinājumus izprovocē gadalaiku maiņa, kad laika apstākļi ir svārstīgi un organisma aizsargspējas kļūst vājākas. To veicina arī pārāk mazs izdzertā šķidruma daudzums un intensīva dzimumdzīve.
Ja saasinājies hronisks urīnceļu iekaisums, visefektīvākais ārstēšanas līdzeklis ir ģimenes ārsta izrakstīto antibiotiku kurss. Uroloģe stāsta, ka dažkārt pirms vai pēc pirts apmeklējuma vai peldes antibiotikas var lietot profilaktiskā jeb samazinātā devā. Šādas profilaktiskas antibiotiku un antibakteriālu līdzekļu devas lieto riska faktoru iedarbības laikā vai uzreiz pēc tam. Dāmām menopauzē ieteicams izmantot lokālos estrogēnus – svecītes un ziedes, kas pasargā no baktēriju iekļūšanas urīnceļos.
“Pats galvenais – neļaut urīnceļos savairoties baktērijām, kas izraisa iekaisumu. Visbiežāk tās ir zarnu nūjiņas vai citas baktērijas, kas mīt zarnu traktā. Tās nevairojas skābā vidē, tāpēc vislabākā profilakse ir C vitamīniem bagātu pārtikas produktu, it īpaši dzērveņu, ēšana,” iesaka ārste.
