Slaktiņš Zviedrijas skolā 0
Zviedrijā pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums skolai, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki un divi tika smagi ievainoti, valstī raisījis plašas diskusijas gan par drošību skolās, gan naida noziegumu pieaugumu valstī.
Traģēdijas apmēri varēja būt lielāki
Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka atšķirībā no ASV, kur traģiskus masu slaktiņus skolās piedzīvo bieži, Zviedrijā šāda veida noziegums nebija fiksēts kopš 1961. gada, kad kāds 17 gadus vecs jaunietis sarīkoja apšaudi skolas deju zālē, ievainojot septiņus cilvēkus, no kuriem viens vēlāk mira. Traģiskie notikumi risinājās pagājušajā ceturtdienā Trolhetanas skolā, kurā pārsvarā mācās imigrantu bērni. Uzbrucējs, kas identificēts kā 21 gadu vecais Antons Lundīns-Petersons, skolā ieradies no rīta ap plkst. 10. Tērpies melnā apmetnī ar Dārta Veidera ķiveri – masku no filmas “Zvaigžņu kari” galvā un bruņojies ar zobenu un garu nazi, viņš izsauca milzu interesi skolas audzēkņos. “Mēs bijām pārliecināti, ka viņš ir ģērbies Helovīna svinībām,” teica kāda skolniece, kura neilgi pirms traģēdijas bija izgājusi no klases un paspējusi nofotografēt uzbrucēju. Daudzi skolēni gribējuši ar viņu nofotografēties, jo uzskatījuši, ka tas ir joks, atzina notikuma aculiecinieki. Taču maskotais vīrietis pēkšņi ar zobenu uzbrucis skolēniem. 20 gadus vecais skolas asistents Lavins Eskanders meties uzbrucēju aizkavēt, saņemot nāvējošu cirtienu ar zobenu. Otrs upuris – 15 gadus vecais bēglis no Somālijas Ahmeds Hasans – no gūtajiem ievainojumiem miris slimnīcā. Pārējiem bērniem, kuri bija pirmā uzbrukuma aculiecinieki, izdevās aizbēgt. Zviedrijas mediji atzīmē, ka traģēdija varēja gūt vēl lielākus apmērus – dažas minūtes pirms asiņainā uzbrukuma skolas vestibilā pulcējušies pirmsskolas audzēkņi, lai visi kopā dotos uz bibliotēku. Pēc asiņainā uzbrukuma maniaks staigājis pa skolas gaiteņiem, mēģinot iekļūt kādā no klases telpām. Viņš mērķtiecīgi izraudzījies upurus ar tumšu ādas krāsu, atzīmē policija. Smagus ievainojumus guva divi cilvēki, kuru vārdi netiek atklāti – 41 gadu vecs skolotājs un 15 gadus vecs bēglis no Sīrijas. Skolā tikmēr izcēlās panika: skolotāji centās aizbarikādēt klases durvis un lūdza bērnus uzvesties klusi, lai tie nepievērstu maniaka uzmanību. “Upurus viņš izvēlējās nejauši, iepriekš sagatavota plāna, ko nogalināt, viņam acīmredzot nebija,” intervijā “Geteborgs Tidningen” sacīja kāds policijas pārstāvis. Policija slepkavu sašāva krūtīs un vēdera lejasdaļā brīdī, kad uzbrucējs veica izklupienu ar zobenu policistu virzienā. Likumsargi norāda – ja uzbrucējs nebūtu sašauts, upuru skaits būtu bijis daudz lielāks. Viņš mira slimnīcā operācijas laikā.
Uzbrukums – rasistisku motīvu dēļ
Dienu pēc traģēdijas policija paziņoja, ka vīrietis asiņaino slaktiņu skolā sarīkojis rasistisku motīvu dēļ. Pārmeklējot 21 gadu vecā slepkavas dzīvokli, policija atklājusi vairākus pierādījumus, kas liecina – šaušalīgais uzbrukums skolai bija rasistisku motīvu vadīts. Atrasta arī uzbrucēja atvadu vēstule, kurā viņš izklāstījis savu rīcības plānu un motīvus, kas licis viņam veikt šos uzbrukumus, ziņo “Sveriges Radio”. “Mēs esam pārliecināti, ka noziedzniekam bija rasistiski motīvi. Tas izriet no materiāliem, kas tika atrasti viņa dzīvoklī. Un no tā, kā viņš izvēlējās savus upurus,” radio ziņu redakcijai “Ekot” atklājis policijas virsnieks Niklass Halgnrens. Policijas paziņojums par asiņainā uzbrukuma motīviem nāca klajā pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos uzbrucējs tika raksturots kā likumpaklausīgs, kluss, neievērojams un nesabiedrisks jauneklis no visnotaļ situētas zviedru ģimenes. Viņa aktivitātes sociālajos tīklos liecina, ka viņš mīlējis spēlēt datorspēles ar vardarbības elementiem. Klausījies smago metālu: “Raubtier”, “Rammstein”, “Manson”. Interesējies par ieročiem. Ienīdis hiphopu un negatīvi vērtējis gan kristietību, gan islāmu. Videoapmaiņas vietnē “YouTube” viņš ievietojis videomateriālus, kuri liecina, ka viņam simpatizējušas atsevišķas neonacistu idejas, īpaši tās, kas saistītas ar nacistisko Vāciju un tās līderi Ādolfu Hitleru. Viņš arī aktīvi atbalstījis pret imigrantiem naidīgi noskaņotos “Zviedrijas demokrātus”. Zviedrijas policija uzskata, ka noziedzniekam nav bijuši līdzzinātāji, tomēr tas tiks pārbaudīts.
Bažas par drošību skolās
Dienu pēc traģēdijas vairākās Zviedrijas pilsētās notika piemiņas pasākumi – tika dedzinātas svecītes un aizlūgts par cietušajiem. Trolhetanas skolā notikušais bruņotais uzbrukums Zviedrijā raisījis pārdomas un diskusijas par naida noziegumu pieaugumu un nepieciešamību pastiprināt drošību zviedru skolās. Vecāki atzīmē – neskatoties uz notikušo traģēdiju, nākamajā dienā jebkurš brīvi varēja iekļūt skolā, tādējādi durvis atverot arī potenciālajiem slepkavām. Zviedrijas izglītības ministrs Gustavs Fridolīns uzskata, ka turpmāk tā nevajadzētu būt: “Ir skaidrs, ka ir jādomā par drošību skolās, tāpat kā tas ir citās darba vietās.” Tikmēr notikušais izraisījis paniku citās zviedru skolās. “Sveriges Radio” vēsta, ka nākamajā dienā pēc traģēdijas anonīmus draudus par līdzīga uzbrukuma sarīkošanu saņēmusi kāda ģimnāzija Erebrū pilsētā. Skola nekavējoties slēgta. Savukārt uz ģimnāziju Estešundā izsaukta policija, kad kāds skolotājs ieraudzījis, ka skolai tuvojas divi zobeniem bruņoti cilvēki Helovīna maskās. Izrādījās, ka aizturētie patiešām bija saposušies Helovīna ballītei. Policija uzskata, ka svinēt šādus svētkus tik drīz pēc traģēdijas ir nevietā. Likumsargi spiesti atzīt, ka imigrantu pieplūdums Zviedrijā vairojis ksenofobiju un palielinājis rasistisku motīvu vadītu uzbrukumu skaitu pret migrantiem, kas arvien lielākā skaitā ierodas Eiropā. Nedēļas nogalē Eskilstūnā nodedzināta māja, kurā tika plānots izmitināt sešdesmit bēgļus. Incidents ir kārtējais no vairākiem desmitiem uzbrukumu, kas kopš gada sākuma notikuši, vēršoties pret migrantiem.
