Monika Zīle: Slaktētāju lutināšana 17
Ziņa, ka vairāku Eiropas valstu drošības spēku sadarbības rezultātā 13. novembrī īsi pirms teroristu sarīkotās asinspirts Parīzē sagrauts plašs džihādistu tīkls, vairs nav svaiga, taču joprojām nepamet pasaules masu saziņas līdzekļus, jo cieši saistīta ar Norvēģijā mītošo cita islāmistu bruņota grupējuma dibinātāju un patlaban triecienu saņēmušā garīgo tēvu Nadžmudinu Krekaru. Šī musulmaņu garīdznieka personības tuvāks aplūkojums ļauj daļēji piekrist šķietami absurdajam secinājumam, ka Eiropa pati auklē savu izdaudzināto vērtību slepkavas. Ja par mullu Krekaru būtu uzņemta dokumentāla filma, skatītāji sacītu, ka režisors aizgājis prātu zaudējuša scenārista pavadā, jo dzīvē valsts nemēdz aizsargāt cilvēkus, kuri savus noziedzīgos nolūkus pret valsti neslēpj un atklāti pulcina karadraudzi. Izrādās, šajā gadījumā realitāte mēdz pārspēt visbagātīgāko iztēli.
Mulla Krekars ieradās Norvēģijā 1991. gadā no Irākas un, būdams kurds, saņēma bēgļa statusu. Šo procedūru mazliet bremzēja dzimtenē pastrādāto noziegumu pēdas, taču Eiropas Cilvēktiesību aiztāvju galvenā instance Strasbūrā secināja, ka savās mājās mulla ir piedzīvojis “necilvēcisku attieksmi”, un ar to pietika. Augstās tiesas lēmums motivēja norvēģus turpmāk darīt visu, lai Krekaram nerastos pamats apsūdzēt jauno mītnes zemi, kaut arī viņš neslēpa savus nolūkus: “Mēs šeit ieradāmies jūs izmainīt!” Ziemeļnieciskā lēnprātībā pakļaujoties multikulturālās sabiedrības atbalstītāju aicinājumam “saprast citādību”, Norvēģija ļāva mullam ne vien atklāti sludināt islāma fundamentālista mērķus Eiropā, bet arī izveidot savdabīgu interneta universitāti džihādistu skološanai. Tiesa, 2003. gadā valsts drošībnieku pacietības vadzis bija pilns: pēc viņu uzstājības mullam svītroja bēgļa statusu un varēja domāt, ka Krekaru izraidīs, no kurienes nācis. Taču sarosījās cilvēktiesību aizstāvji, atgādinot Strasbūras lēmumu un mullas miglaino nākotnes perspektīvu – kas zina, mājās džihāda priesteri spīdzinās: kamēr nav saņemta oficiāla Irākas garantija, ka ne matiņu no Krekara bārdas neizplūks, tikmēr viņam jāpaliek Norvēģijā! Pilnam mēram pats mulla izplatīja paziņojumu, ka viņu grasās nolaupīt ASV drošībnieki, un… Mūžam neuzminēsiet, kas notika tālāk! Mulla dabūja valsts izmaksātu apsardzi. Tā, lūk.
2012. gadā Nadžmudins Krekars tomēr nokļuva cietumā. Ne jau par to, ka solījies nogalināt valsts premjerministri un princi Hakanu, – šos paziņojumus politkorektie viņa aizstāvji mācēja norakstīt uz daudzinātās “citādības” rēķina –, tiesā figurēja draudi sarīkot Norvēģijā “11. septembri”. Piespriesto piecu gadu vietā pavadījis ieslodzījumā nepilnus trīs, aizvadītajā janvārī terorists atguva brīvību un sāka tiesāties ar drošībniekiem, kuri vēlējās bruņotā grupējuma dibinātāja izmitināšanu nomaļā valsts reģionā. Mullas advokāts paziņoja, ka tāds lēmums aizskar Krekara tiesības būt kopā ar ģimeni Oslo. Krekars uzšķauda Norvēģijas drošībniekiem un pilnā mērā saviem nolūkiem izmanto šīs valsts brīvības. Gan atrazdamies cietumā, gan vēlāk daļējā policijas uzraudzībā – pēc tam, kad tīmekļa vietnē apsveicis slaktiņu Parīzes satīriskā žurnāla redakcijā –, mulla turpināja organizēt teroristus, un 13. novembrī daļēji sagrautais džihādistu tīkls ir viņa veidojums.
Tīkla likvidēšanā visvairāk resursu ieguldījušie Itālijas došībnieki cer izmeklēšanas laikā redzēt mullu Krekaru pie sevis Romā, bet diezin vai sagaidīs. Kaut gan mullam šobrīd piemērots tikai liecinieka statuss, cilvēktiesību aizstāvjiem ir pietiekami argumentu, lai Norvēģija turpinātu lolot slepkavnieku skolotāju.
