Un nav tik svarīgi tas, ka par NTS eksistēšanu pašā Padomju Savienībā tolaik zināja galvenokārt jau tikai paši kompartijas vadoņi un čekisti un ka bruņotā pretestība Ukrainas rietumos bija apspiesta un pagrīde faktiski likvidēta. Katrā ziņā PSRS vadītāji ar pakausi sajuta vispārējās situācijas, sava personīgā stāvokļa un līdz ar to arī visa padomju režīma pastāvēšanas apdraudējumu. Viņu bailes no šīm savā ziņā tomēr ne pārāk nopietni vērtējamām struktūrām, šķiet, lieliski raksturo smago krīzi pašā Kremlī. Un tieši tāpēc līdz 60. gadu sākumam tieši terora akti pret NTS un OUN arī kļuva par galveno darbības virzienu “slepkavību nodaļai”, kas 1954. gada martā kārtējo reizi mainīja izkārtni, uz laiku pārtopot jau par Valsts drošības komitejas (KGB) 1. Galvenās pārvaldes 13. nodaļu. 1
Jāpiebilst, ka sevišķi ražīgs “slepkavību nodaļai” padevās tieši šis 1954. gads. Aprīlī čekisti Rietumberlīnē nolaupīja un izveda uz padomju okupācijas zonu vienu no NTS vadītājiem Aleksandru Trušonoviču, un, visdrīzāk, turpat arī nogalināja. Jūnijā Austrijas Lincā nolaupīja un slepus izveda uz PSRS NTS darboni Valēriju Tremelu. Rudenī Rietumberlīnē nolaupīja vēl vienu NTS dalībnieku Georgiju Hruļevu.
Tiesa, bija arī neveiksmes – tajā pašā gadā čekistiem neizdevās noslepkavot NTS padomes locekli Georgiju Okoloviču, un 1955. gada decembrī neīstenojās mēģinājums noslepkavot NTS priekšsēdētāju Vladimiru Poremski. Toties sekmīga bija kārtējā nolaupīšana Rietumberlīnē ar sekojošu nogalināšanu, kad par “slepkavību nodaļas” upuri kļuva NTS loceklis Sergejs Popovs. 1957. gada 12. oktobrī čekistu nodaļas likvidators Bogdans Stašinskis nogalināja vienu no OUN līderiem Ļevu Rebetu, bet 1959. gada 15. oktobrī viņam izdevās arī beidzot piekļūt pašam Stepanam Banderam un nogalināt viņu.
Tāpat Sudoplatova “mantinieku” rēķinā ir neskaitāmi sprādzieni NTS birojos un tās darbinieku dzīves vietās Eiropā, tādējādi paņemot arī emigrācijas darboņu ģimenes locekļu – sieviešu un bērnu – dzīvības. Un – atgādināsim! – katru reizi sankcijas šādiem terora aktiem deva tikai un vienīgi pati PSKP spice.
