Kādu nieku bija mainījušās arī galvenās prioritātes. Tagad par čekas teroristu medību galvenajiem objektiem bija kļuvuši jau vairs ne tā dēvētās baltās emigrācijas, bet gan Eiropā nostiprinājušies Krievijas solidāristu tautas un darba savienības (krievu abreviatūrā – NTS) darboņi un Ukrainas nacionālistu organizācijas (OUN). Pati šādu mērķu izvēle aizrobežu teroram faktus maz zinošajiem izskatījās krietni vien savāda, taču Kremļa vadītāji, ja spriež pēc pieejamiem atslepenotajiem dokumentiem, visnotaļ nopietni uzskatīja: ja valstī notiek kāda kataklizma, NTS itin viegli var kļūt par visiem padomju pilsoņiem pievilcīgu spēku un katrā ziņā vērā ņemamu alternatīvu komunistiskajai partijai. Savukārt OUN bija vēl bīstamāka, jo tai gluži reāli varētu sekot ne tikai Ukrainas rietumdaļas, bet visas Ukrainas iedzīvotāji. 1