Baiļu slepkavības 1
Ar to pašu spiedogu “Pilnībā slepeni. Īpašā mape” fiksēts arī projekts saistībā ar nolikumu par 12. nodaļu, un tajā gluži skaidri bija pausts, ka šī šaušalīgā nodaļa “pilda speciālus terora un diversiju uzdevumus kapitālistiskajās valstīs” un “visi pasākumi 12. nodaļas ietvaros notiek tikai pēc iepriekš sagatavota ziņojuma noklausīšanās PSKP CK un tās sankciju saņemšanas”. Un katrā ziņā, “ņemot vērā veicamo uzdevumu īpašo raksturu, visa nodaļas darbība notiek, ievērojot visstingrāko konspirāciju, savukārt pati nodaļa savās tiesībās pielīdzināma patstāvīgai PSRS Iekšlietu ministrijas pārvaldei, bet tās struktūru un štatus apstiprina ar speciālu PSKP CK lēmumu”.
Un lai arī dokumentā pausts par diversiju veikšanu “galveno agresīvo valstu objektos un komunikācijās gan šo valstu, gan citu kapitālistisko valstu teritorijās”, nolikuma visgalvenākais punkts tomēr pauž par terora aktu rīkošanu pret “visaktīvākajiem un naidīgākajiem Padomju Savienības ienaidniekiem un personu slepenu nolaupīšanu un izvešanu uz PSRS teritoriju, ja šāda izvešana izraisa īpašu nepieciešamību”. Un jāpiebilst, ka 12. nodaļas struktūra pārsteidza ar savu jaudu un faktisko varenību: īpašs sekretariāts, operatīvi tehniskā nodrošinājuma dienests un kopumā 10 vienības, kas organizētas atbilstoši ģeogrāfiskajam principam tā, lai tās nepieciešamības gadījumā būtu spējīgas darboties praktiski visā pasaulē.
Vārdu sakot, lai arī Staļina jau vairs nav, visi “jaunie” biedri palikuši tikpat šaušalīgi: uzdevumi un to izpildes metodes palikušas absolūti tādas pašas. Reorganizāciju rezultātā izmainījās vien tikai “slepkavību nodaļas” tiešā pakļautība – ja iepriekš likvidētājiem pavēles deva personīgi pats “tautu tēvs”, tad tagad bija precīzi fiksēts, ka fiziskās likvidēšanas mērķi noteica šaurs PSKP CK Prezidija locekļu loks, kas tad arī izsniedza “slepkavības licences”.
