Slakteri uzplečos. Kā darbojās Hruščova slepenais nogalināšanas dienests 1

1953. gada 5. martā mira Staļins, un jau tajā pašā dienā kopīgā PSKP CK Plēnuma, PSRS Ministru Padomes un PSRS Augstākās Padomes prezidija sēdē pieņēma lēmumu apvienot Valsts drošības un Iekšlietu ministrijas vienā instancē – PSRS Iekšlietu ministrijā. Šo lēmumu kā likumu noformēja 1953. gada 15. martā, un jauno padomju ideoloģijas terora monstru uzticēja vadīt Lavrentijam Berijam. Vienlaikus reformēja arī visas iepriekšējās teroristiskās apakšvienības: 1953. gada 30. maijā uz Biroja Nr.1 bāzes izveidoja PSRS Iekšlietu ministrijas 9. nodaļu, un tagad tās kompetencē bija individuālā terora un diversiju aktu rīkošana ārvalstīs. Šī 9. nodaļa bija pakļauta tieši ministram, bet tās vadībā atstāja Sudoplatovu, lai gan pašu nodaļu neoficiāli labprātāk dēvēja vienkārši par “Speciālo uzdevumu biroju”.

Autors – Jānis Grīnbergs

1953. gada 3. septembrī Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālkomiteja (PSKP CK) pieņēma lēmumu, ko acumirklī apzīmogoja ar visaugstākās slepenības zīmogu, par ko PSRS itin nekas nevarēja būt augstāks: “Pilnībā slepeni. Īpašā mape”. Mūsdienu pētnieki pauž, ka šādai slepenībai patiešām bija gluži reāls pamats, jo attiecīgajā dokumentā runāts par PSRS Iekšlietu ministrijas 2. Galvenās izlūkošanas pārvaldes paspārnē jaunas 12. (speciālās) nodaļas izveidošanu, kuras galvenais darbības virziens bija teroristisku akciju un diversiju rīkošana ārvalstīs miera laikā pēc PSKP CK Prezidija norādījumiem…

Reklāma
Reklāma

Slepkavību nodaļa

RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Jāpiebilst, šis slepenais dokuments kļuva pazīstams plašākai publikai tikai 1992. gadā, veicot sagatavošanos Konstitucionālās tiesas procesam “PSKP pret Jeļcinu”, kad toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina administrācija daudzu citu atmaskojošo materiālu klāstā iesniedza arī šo.

Priekšvēsture īsumā tātad ir šāda. Līdz 1953. gadam PSRS Valsts drošības ministrijas (krievu abreviatūrā – MGB) paspārnē darbojās divas izteikti teroristiskas apakšvienības, kas izpildīja sevišķi svarīgus “partijas un valdības” uzdevumus jeb, izsakoties gluži atklāti, nodarbojās ar Kremlim neērtu personu fizisku likvidēšanu. PSRS MGB Birojs Nr.1, kuru vadīja vēlāk pazīstamais padomju drošības iestāžu atmaskotājs starptautiskā arēnā ģenerālleitnants Pāvels Sudoplatovs, bija atbildīgs par visa veida terora un diversiju aktu īstenošanu ārpus PSRS. Birojs Nr.2, kuru vadīja ģenerālmajors Viktors Drozdovs, savukārt nodarbojās ar slepenām neērto personu likvidēšanas operācijām pašā Padomju Savienībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sudoplatovam pakļautie slakteri uzplečos nodarbojās ar ievērojamu pretpadomju emigrācijas organizāciju pārstāvju vajāšanu un nogalināšanu Rietumeiropā, pildot paša Staļina pavēli, mēģināja arī īstenot atentātu pret Aleksandru Kerenski un dienvidslāvu līderi Josifu Brozu Tito, atbilstoši PSKP CK direktīvai gatavojās uzspridzināt virkni amerikāņu militāro objektu Eiropā un tamlīdzīgi. Līdztekus Biroja Nr.1 uzdevumu lokā ietilpa arī ukraiņu aizrobežu nacionālistisko organizāciju līderu fiziska likvidēšana. Lai gan, kā noskaidrots mūsdienās, Sudoplatova vadītais birojs nodarbojās ar slepkavību īstenošanu arī pašā Padomju Savienībā, ja bija saņemta attiecīga pavēle “no augšas”.

1953. gada 5. martā mira Staļins, un jau tajā pašā dienā kopīgā PSKP CK Plēnuma, PSRS Ministru Padomes un PSRS Augstākās Padomes prezidija sēdē pieņēma lēmumu apvienot Valsts drošības un Iekšlietu ministrijas vienā instancē – PSRS Iekšlietu ministrijā. Šo lēmumu kā likumu noformēja 1953. gada 15. martā, un jauno padomju ideoloģijas terora monstru uzticēja vadīt Lavrentijam Berijam. Vienlaikus reformēja arī visas iepriekšējās teroristiskās apakšvienības: 1953. gada 30. maijā uz Biroja Nr.1 bāzes izveidoja PSRS Iekšlietu ministrijas 9. nodaļu, un tagad tās kompetencē bija individuālā terora un diversiju aktu rīkošana ārvalstīs. Šī 9. nodaļa bija pakļauta tieši ministram, bet tās vadībā atstāja Sudoplatovu, lai gan pašu nodaļu neoficiāli labprātāk dēvēja vienkārši par “Speciālo uzdevumu biroju”.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.