Pa ceļam uz Baltkrieviju pazuduši Prigožina kaujinieki? Slaidiņš atklāj, ka vagnerieši joprojām nav fiksēti Baltkrievijas teritorijā 96
Algotņu grupējuma “Vagner” kaujinieki joprojām nav fiksēti Baltkrievijas teritorijā, TV24 raidījumā “Aktuālais par notikumiem Ukrainā” ar jaunāko informāciju dalījās NBS majors Jānis Slaidiņš.
Viens no “Vagner” redzamākajiem komandieriem A. Jeļizarovs ar iesauku “Lotos”, kurš iepriekš bijis
Krievijas bruņoto spēku gaisa desanta kapteinis, bet 2014. gadā atvaļināts par noziedzīga nozieguma izdarīšanu, paziņojis, ka vagnerieši līdz augustam ir devušies atvaļinājumā, bet pēc tam dosies uz Baltkrieviju.
Slaidiņš atzīst, ka vagnerieši šobrīd patiešām nav manīti Baltkrievijas teritorijā: “Varam neuztraukties.”
Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins paziņoja, ka vagnerieši ar baltkrieviem dalīsies savā kaujas pieredzē.
Jau vēstīts, ka Baltkrievijas armija izrādījusi ārzemju žurnālistiem lauka nometni, ko piedāvājusi Krievijas algotņu grupējumam “Vagner”, ja tas pārcelsies uz Baltkrieviju saskaņā ar vienošanos, kas izbeidza vagneriešu dumpi Krievijā.
Baltkrievijas aizsardzības ministra palīgs ģenerālmajors Leonīds Kosinskis žurnālistiem sacīja, ka “Vagner” kaujinieki varētu izmantot bijušo Baltkrievijas armijas nometni Asipoviču rajonā, aptuveni 90 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minskas. Nometni agrāk izmantoja armija, bet pēc tam tā tika nodota teritoriālās aizsardzības spēkiem.
Žurnālistiem tika parādītas rindas ar tukšām teltīm, kurās, pēc Kosinska sacītā, varot izmitināt līdz 5000 kaujinieku.
Kosinskis sacīja, ka “Vagner” pārstāvji vēl nav apskatījuši nometni, lai pārliecinātos, vai tā atbilst viņu vajadzībām. “Kad “Vagner” pieņems galīgo lēmumu par to, vai pārvietoties uz Baltkrieviju vai nē, viņi redzēs, kur un kā izvietot spēkus,” sacīja Kosinskis.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka “Vagner” dibinātājs Jevgēņijs Prigožins atrodas Krievijā un vagnerieši joprojām atrodas savās nometnēs, raisot jaunus jautājumus par vienošanos, kas izbeidza “Vagner” kaujinieku gājienu uz Maskavu ar mērķi gāzt valsts militāro vadību.
Joprojām ir daudz neskaidrību par šo vienošanos, kas tika panākta ar Lukašenko starpniecību, un nav skaidrs, kā Prigožina uzkavēšanās Krievijā to varētu ietekmēt.
Lukašenko apgalvojumu nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, bet arī Krievijas mediji ziņoja, ka Prigožins nesen redzēts savos birojos Sanktpēterburgā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs izvairījās atbildēt uz jautājumiem par Prigožina atrašanās vietu un atteicās komentēt, vai viņa atrašanās Krievijā būtu pretrunā ar vienošanos.
Lukašenko noraidīja pieņēmumus, ka “Vagner” algotņi varētu uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, kuru Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu pirms iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Vagneriešu sacelšanās laikā, kas ilga mazāk nekā 24 stundas, Prigožina algotņi pārņēma savā kontrolē militārās bāzes Rostovā pie Donas Krievijas dienvidos un devās uz Maskavu, solot gāzt valsts militāro vadību. “Vagner” kaujinieki sastapās ar nelielu pretestību un notrieca vismaz sešus militāros helikopterus un komandpunkta lidmašīnu, nogalinot vismaz desmit lidotājus. Taču, vagneriešiem atrodoties pāris simtu kilometru attālumā no Kremļa, Prigožins paziņoja, ka viņa algotņi dodas atpakaļ.
Vagneriešu sacelšanās, kaut īsa un neveiksmīga, bija lielākais apdraudējums Putinam viņa vairāk nekā divdesmit gadu ilgajā valdīšanas laikā un ir iedragājis Kremļa autoritāti.
