Ukrainu un tās atbalstītājus visā pasaulē šis skats sestdienas rītā vareni iepriecināja – Krimas tilts ir Krievijai stratēģiski nozīmīgs okupācijas veikšanai.
Ukrainu un tās atbalstītājus visā pasaulē šis skats sestdienas rītā vareni iepriecināja – Krimas tilts ir Krievijai stratēģiski nozīmīgs okupācijas veikšanai.
Foto: AFP/SCANPIX

Slaidiņš: Ukrainai oficiāli nav ieroču sistēmas, kas varētu aizsniegt Krimas tiltu 51

Ņemot vērā faktu, ka Krievija vaino Ukrainu Krimas tilta spridzināšanā, kāda TV24 raidījuma “Speciālizlaidums” skatītāja uzdod jautājumu – kāpēc tagad Ukraina nevar turpināt uzbrukumus tiltam un citiem objektiem un kāpēc NATO noskatās, kā iet bojā ukraiņu tauta.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Skorpions – 19. novembris, Strēlnieks – 24. jūlijs: laimīgākā diena 2025. gadā katrai zodiaka zīmei
TV24
“No tautas tāpēc šogad noslauks pēdējo kapeiku!” Izrādās, ka valdības budžetā ierakstīts – “Latvenergo” jāiemaksā vismaz 200 miljoni eiro nodokļos
Receptes
Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā
Lasīt citas ziņas

Uz šo jautājumu atbild Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, sakot: “Oficiāli Ukrainai nav ieroču sistēmas, kas varētu aizsniegt Krimas tiltu.”

Eiropā, protams, ir cits skatījums uz karu, kamēr tas nav tavā zemē. Līdz ar to nav nekādu ilūziju – tikmēr Putins velk uz masīvu Ukrainas iznīcināšanu, iesaistot maksimālius ieročus, kas eskalē situāciju ne tikai Ukrainā, bet arī pasaulē, tā jautājumu komentē Slaidiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka ar pēc tam sekojušajiem Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām tiek demonstrēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina “nelegālā kara galējā brutalitāte”.

Putins jau atzinis, ka ir veikts trieciens Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem. Viņš

draudēja ar jauniem triecieniem, faktiski atzīstot, ka pirmdienas rītā īstenotais Ukrainas pilsētu terors saistīts ar Krimas tilta spridzināšanu.

Lēmums apspriest minēto aneksiju Ģenerālajā asamblejā, kur nevienai ANO dalībvalstij nav veto tiesību, tika pieņemts pēc tam, kad Krievija 30.septembrī izmantoja savas veto tiesības Drošības padomē, lai bloķētu rezolūciju par šīs aneksijas nosodīšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.