Slaidiņš: “Šobrīd NATO galvenais balsts ir ASV, bet Eiropai vajadzētu kļūt spēcīgākai – attīstīt savu militāro rūpniecību” 208
“Tas būtu tikai normāli, ja Eiropa beidzot kļūtu spēcīgāka. Skaidrs, ka šobrīd NATO galvenais balsts ir ASV, bet Eiropai vajadzētu kļūt spēcīgākai, patstāvīgākai – attīstīt savu militāro rūpniecību,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par kardarbību Ukrainā” uzsvēra NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, komentējot kāda skatītāja pārdomas par to, ka Eiropai būtu jāpārstāj “gaidīt brīnumus no okeāna otras puses” un pašai jāsāk rīkoties – dot atbilstošus ieročus Ukrainai un beidzot pēc trīs gadiem sākt ražot arī artilērijas lādiņus.
“Redzam, ka daudz kas tika nokavēts, uzskatot, ka no Krievijas jau nekādi draudi nebūs… Līdz 2014.gadam, pēc tam Krimas okupācija – arī tad vēl nesaprata, ko no Krievijas var gaidīt, ka tā neapstāsies. Nu tagad ir pilna mēroga karš Ukrainā – konvencionāls karš, kas iet jau divus ar pusi gadus. Un tagad, lai pēkšņi kaut ko globāli mainītu, jāsāk ir aktīvāk darboties,” piekrīt NBS majors Slaidiņš, apspriežot nepieciešamību attīstīt militāro ražošanu Eiropā. Tādā veidā Eiropa noteikti “palielinātu savas aizsardzības spējas”, piebilda viņš.
Jau vēstīts, ka, piemēram, Latvijas Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo dronu sūtījumu – vairāk nekā 500 Latvijā ražotu dronu, liecina aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) paziņojums tviterī, ziņoja LETA 22.jūlijā.
Jūlija sākumā ministrija jau paziņoja, ka uz Ukrainu tiks nogādāti vairāk nekā 2500 dažādu veidu un veiktspējas kaujas droni četru miljonu eiro vērtībā. Dronus ražojuši septiņi Latvijas uzņēmumi. Aizsardzības ministrija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlējusi 20 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā desmit miljoni ir paredzēti dronu iegādēm no Latvijas aizsardzības nozares.
Šī gada aprīlī un maijā Latvija uz Ukrainu nosūtīja 135 dažādas kapacitātes kaujas dronus un elektroniskās karadarbības iekārtas aptuveni viena miljona eiro vērtībā. Aizsardzības ministrija līdz gada beigām turpinās iegādāties Latvijā ražotus kaujas dronus, primāri no pirmās personas skatupunkta vadāmus FPV tipa dronus.
Iepirkumu summas tiks sadalītas vairākos iepirkumos, lai nodrošinātu iespēju uzņēmumiem pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, kā arī nodrošinātu iespēju pielāgoties mainīgajām tehniskajām specifikācijām, atbilstoši Ukrainas prasībām. Kopā ar Latviju dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam iesaistījusies Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
Kopumā dronu koalīcijas dalībvalstis dronu piegādēm Ukrainai līdz šim ir piesaistījušas vairāk nekā pusmiljardu eiro. Tāpat dalībvalstis strādā pie kopīga fonda izveides, lai ātrāk un efektīvāk varētu apgūt finansējumu dronu ražošanai koalīcijas valstīs.
Tāpat Latvijā plānots izveidot munīcijas ražotni Iecavas pagastā, Bauskas novadā. “Tas ir liels sasniegums, ka pie mums Latvijā būs munīcijas ražotne, un šajā gadījumā specifiski ir modulārie pulvera lādiņi. Mēs esam izcīnījuši, ka šeit ienāks gan zināšanas, gan tehnoloģijas no mūsu partneriem, ka mēs būsim daļa no drošajām piegādes ķēdēm gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī. Gan Valsts aizsardzības korporācijas izveidošana, gan iesaistīšanās konkrētajā projektā, ko neviena cita Baltijas valsts nav sasniegusi, tiešām ir ļoti pozitīvs rādītājs. Pie mums būs rūpnīca, pie mums būs munīcijas ražotne – šādā mērogā pirmā Baltijas valstīs,” tā aģentūrai LETA 3.jūlijā atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds(P).
Sprūds skaidroja: “Mēs uz to esam mērķtiecīgi virzījušies, un mēs to arī esam sasnieguši. Protams, ka vēl rūpnīca ir jāuzbūvē. Vēl mazliet pussolīti atkāpjoties atpakaļ, tiek slēgts arī konsorcija līgums un granta līgums, bet mēs šobrīd jau varam runāt gan par konkrētām summām, gan vietu, gan laikiem. Protams, ka plānošana, projektēšana, tehnoloģiju un zināšanu pārnese sākās jau ar pirmo dienu, bet pati rūpnīca sāks darboties no 2026.gada, kad mēs plānojam saražot 50 000 modulāro lādiņu gadā.” Plašāk variet lasīt ŠEIT.
