Slaidiņš skaidro, kādi izaicinājumi var sagaidīt Ukrainas bruņotos spēkus bez ASV atbalsta 88
NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” uzskaita trīs būtiskākos izaicinājumus.
Pirmais no tiem – artilērijas munīcijas trūkums iespaido situāciju frontē.
“ASV bija lielākais 155mm munīcijas piegādātājs Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Šobrīd situācija nemainās. Pienāk ziņa, ka joprojām ukraiņi var atļauties dienā izšaut apmēram 2 tūkstošus lādiņu – uzbrukuma laikā Zaporižjas apgabalā ukraiņi šāva līdz 8 tūkstošiem. Šobrīd pie Krievijas uzbrukuma šis skaits ir minimāls. Un pat bateriju diviziona komandieri ir spiesti pieņemt lēmumu, kuru mērķi tad iznīcināt – vairs nevar šaut pa visiem, kas pienāk,” situāciju skaidro Slaidiņš.
“Eiropa dara, ko var – Francija solīja mēnesī piegādāt 3 tūkstošus 155mm artilērijas lādiņus. Bet, kas ir 3 tūkstoši mēnesī, ja dienā viņi šobrīd izšauj divus. Būtībā tā ir vienas dienas deva.
Pēc dažādu kanālu informācijas, uz pilnu jaudu Eiropas militārā rūpniecība varētu sākt šos lādiņus ražot pēc 2-3 gadiem. Tas ir milzīgs laika periods – Ukrainai tagad ir vajadzīga artilērijas munīcija,” turpina NBS majors.
Otrs izaicinājums – pāreja uz aizsardzību priekš Ukrainas nav labs risinājums.
“Tagad ar skaitļiem – krievi spēj saražot dienā 2-3 tankus, varbūt pat līdz 5, mēnesī ap 100 tankiem. Ukraina mēnesī iznīcina no 100 līdz 150 Krievijas bruņoto spēku tankus. Ja fronte tagad sastings uz vietas, nebūs nekāda kustība, krievi nostiprināsies, turpinās attīstīt savu militāro rūpniecību un gada laikā šis tanku skaits var pieaugt līdz 800. Neviena Rietumu valsts nespēs nodrošināt Ukrainai šādu skaitu, ko likt pretī. Tā ir tīra matemātika,” norāda Slaidiņš.
Trešais – mobilizācija un rezerves.
“Bez mobilizācijas ukraiņi neiztiks. Ja viņi grib noturēt fronti, to šobrīd var izdarīt ar tām vienībām, kas ir, bet ir jāuzkrāj rezerves, jābūt karaspēkam gatavam,” uzsver Slaidiņš.
