Ukraiņi savu zemi atgūst pa metriem, nevis kilometriem. Tikmēr Krievijas cilvēkresursi ir neizsmeļami – armija pieaug ik dienu 233
Video fragmenta sākumā redzama ilustrācija, kāda bija Ukrainas frontes līnija 31. maijā un kāda tā bija 29. septembrī. Ja salīdzinām šos attēlus četru mēnešu periodā, tik tiešām praktiski nekas nav mainījies teritoriāli.
Šis karš vispār šobrīd ir interesants, kā frontes konfigurācija iet – jo ziemeļaustrumos aktīvi joprojām ir Krievijas bruņotie spēki, kur nevar pārraut šo Ukrainas aizsardzību, bet ap Bahmutu ir aktīvi Ukrainas spēki. Taču tur arī iet runa par metriem, nevis par kilometriem, bet smaguma punkts ir dienvidi, kur Ukraina cīnās par atslēgas punktiem, lai pārrautu fronti Tokmakas virzienā. Tā šā brīža situāciju frontē TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” raksturo Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Virsnieks atklāj, ka paši ukraiņi atzīst to, ka netika novērtētas krievu aizsardzības spējas. Tātad šis laiks, kas viņiem bija pēc Hersonas atstāšanas vai jau kad sākās atkāpšanās, viņi jau veidoja šīs aizsardzības pozīcijas – tās ir veidotas gudri: pa koku līnijām, veidoja plašus, ierobežojošus mīnu laukus, šī ešalonētā aizsardzība, dziļie ierakumi..
Ar termobārisko munīciju var graut ēkas, nevis iet pret dzīvo spēku, skaidro Slaidiņš.
Kas šobrīd ir nepieciešams, lai virzītos uz priekšu?
“Jāturpina noteikti tas pats – graut Krievijas bruņoto spēku aizmuguri, apgādes līnijas, jātiek skaidrībā ar Krimas tiltu, jādabū uguns kontroli pār sauszemes apgādes ceļiem, tas ir tas, kam ukraiņi joprojām liek uzsvaru. Tas pirms laika bija viņu galvenais uzdevums, ka viņi centās iznīcināt pretinieka artilērijas sistēmas.”
Pirms dažām nedēļām tika izveidota jauna neliela, armija, kas izvietota Ukrainas ZA, Luhanskas apgabalā. Te pierādās fakts, ka krievu cilvēkresurss ir neizsmeļams.