Slaidiņš par mednieku iesaisti kaujās: “Nošaujot pārdesmit riebekļus, karu neuzvarēs” 100
Kāda potenciālā kara gadījumā varētu būt mednieku iesaiste kara darbībā? Varbūt varētu iesaistīties snaiperi vai speciālās grupas? Par šo tēmu TV24 “Speciālizlaidumā” aizdomājās NBS kapteinis un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Mans viedoklis: nošaujot pārdesmit riebekļus, kas brauc iekšā, ar to karu neuzvarēs. Ja tu kā partizāns vai kā pretošanās iesaisties kaujās ar regulāro spēku vienību, tas nav galvenais uzdevums,” vērtē J.Slaidiņš.
“Ja tu iesaisties kaujā, tev ir visu laiku ātri jāpārvietojas, jāpamet savs rajons, jo būs pretreakcija.”
NBS kapteinis turpina: “Lielāks pienesums ir atšķirt tanku T-72 no no T-90, jo no tā ir atkarīgs, vai tā ir motorizētā vienība, vai tā ir mehanizētā. Saprast augstas nozīmes mērķus, pazīt uzšuves, pazīt ieroču sistēmas un spēt šo informāciju nodot attiecīgai karaspēka vienībai. Veikt kaut kādu izlūku informāciju.”
Šādas zināšanas būtu tas lielākais pienesums, nevis ņemt un nošaut riebekļus, kaut kādus okupantus.
“Tas der, protams, bet lielāks pienesums būtu citādi. Un jāsaprot, ka tā būtu apmācība, lai kopā darbotos.”
J.Slaidiņš piebilst, ka viņam nav nekas pret medniekiem, taču ir jāņem vērā daudzi kritēriji – vecums, dažādā pieredze.
“Ir jāsaprot, ka ir vajadzīgi arī prettanku ieroči. Ar medību ieroci tu kaut ko izdarīsi dzīvam spēkam, bet, ja pārvietojas ar kaujas tehniku, kur ir ložmetēji virsū un lielgabali…” Ja šādi uzbrucēji pamanīs atrašanās vietu krūmos, varam tikai iedomāties sekas.
Ja vienība nav organizēta, apmācīta, tā kļūst par vieglu mērķi. Tāpēc labāka ir tāda informācija, kas tiešām ir noderīga. Ja trāpās tiešām 100% kādu riebekli nošaut, tas der, bet tad ir jāmūk prom no turienes.
