Slaidiņš par karu Ukrainā: Rietumi toreiz, 2014.gadā, nenovērtēja Krievijas iespējamos draudus 62
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš vērsa uzmanību uz bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga publiski izskanējušo komentāru, ka “bija nepieciešams izveidot spēcīgu Ukrainas armiju un novērst Krievijas iebrukumu jau 2014.gadā”.
“Un tas atkal apstiprinās, ka Rietumi toreiz nenovērtēja šos Krievijas iespējamos draudus. Pēc Krimas okupācijas un aneksijas Rietumiem vajadzēja būt daudz apņēmīgākiem. Arī Baidens pārmeta toreizējam [ASV] prezidentam Obamam, ka tas neesot darījis visu, lai to novērstu,” sacīja NBS majors Slaidiņš TV24 raidījumā.
Slaidiņš, turpinot citēt Stoltenbergu, uzvēra, ka “NATO jau kopš 2014.gada vajadzēja palīdzēt Ukrainai finansiāli un piegādāt ieročus”. Stoltenbergs atzinis, ka tolaik bijusi “diametrāli pretēja rīcība no alianses puses”, nosaucot to par kļūdu.
“Nu redzam, kā tur gāja arī ar to NATO… Sākās Krievijas uzbrukums, tad daudz kas trūka. Ļoti ātri izgrāba visas rezerves. Militārā rūpniecība, kā piemēram, artilērijas lādiņu ražošana bija nolikta malā. Kāpēc ražot munīcijas kalnus? Ražoja tik, cik nepieciešams mācībām. Tas vēlreiz pierādīja to, ka Rietumi nebija īsti gatavi šāda veida Krievijas darbībai,” atzina Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.
Jau ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien, 16.oktobrī, parlamentā prezentējis savu uzvaras plānu kara izbeigšanai, un tas ietver piecus punktus un trīs slepenus pielikumus, vēstīja LETA.
Saskaņā ar Zelenska sacīto miera plāna īstenošana ir atkarīga no Ukrainas partneriem, nevis no Krievijas. Prezidents uzsvēra, ka Krievija necenšas panākt taisnīgu mieru, un agresorvalsts diktators Vladimirs Putins ir sajucis prātā un vēlas karu, personīgi viņš nemainīsies, viņš ir kurls pret visiem citiem.
Pēc Zelenska domām, Ukrainai un tās partneriem kopīgiem spēkiem jāmaina apstākļi, lai karš beigtos, lai Krievija tiktu piespiesta pieņemt mieru.
“Pirmais punkts (un ļoti svarīgs) ir uzaicinājums NATO. Tagad,” sacīja Zelenskis, norādot, ka tas uzskatāmi parādītu, kā partneri redz Ukrainas vietu drošības arhitektūrā.
Plāna otrais punkts ir aizsardzība, tā ir neatgriezeniska Ukrainas aizsardzības stiprināšana un kara pagriešana atpakaļ pret Krieviju, tai skaitā kara atgriešana ienaidnieka teritorijā. Šim punktam ir slepens pielikums, pavēstīja Zelenskis.
Trešais punkts ir Krievijas agresijas atturēšana. Arī tam ir slepens pielikums, kuram ir pieeja ASV, Lielbritānijas un Itālijas vadītājiem. Ukraina ierosina savā teritorijā izvietot ar kodolieročiem nesaistītu atturēšanas līdzekļu kopumu pret Krievijas turpmāko agresiju.
Ceturtais punkts ir Ukrainas stratēģiskais un ekonomiskais potenciāls. Arī tam ir slepens pielikums, kas nodots ASV un Eiropas Savienībai (ES). Šis punkts paredz vienošanos ar partneriem.
Piektais punkts attiecas uz pēckara periodu. Tas paredz Ukrainas pieredzes izmantošanu Eiropas aizsardzībai. Kijiva ierosina pēc kara ASV militāro kontingentu Eiropā aizstāt ar Ukrainas armiju, sacīja Zelenskis.
Prezidents arī noraidīja teritoriālu piekāpšanos Krievijai.
Risinājums, kā izbeigt vairāk nekā divus gadus ilgušo karu, nav iesaldēts konflikts un “nav tirgošanās ar Ukrainas teritoriju vai suverenitāti”, uzsvēra Zelenskis. Plašāk variet lasīt LA.LV rakstā ŠEIT.
Kā zināms, pilna mēroga Krievijas uzbrukums Ukrainai sākās 2022.gada februārī.
Pilnu TV24 raidījumu “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” variet skatīties video šeit:
