Slaidiņš: “Pamiera noslēgšana pati par sevi nenozīmē uzvaru.” Vai Ukrainai lemts kļūt par otro Koreju? 0
Ukrainas karš turpinās jau divus gadus, un konflikta iznākums joprojām ir neskaidrs. Šajā kontekstā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” tika apspriests tā dēvētais “Korejas scenārijs” kā iespējamais ceļš uz konflikta atrisinājumu. Šī ideja raisa daudz diskusiju, un, kā norāda Ukrainas Politisko zinātņu akadēmijas kandidāts Mihailo Jali, tā piedāvā gan priekšrocības, gan būtiskus riskus.
Jali analizējumā galvenie apsvērumi par un pret šādu scenāriju ir īpaši aktuāli, jo tie balstīti vēsturiskos piemēros un mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Viņa vēstījumu papildina arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, kurš dalījās savā redzējumā par situāciju.
Viens no būtiskākajiem “Korejas scenārija” plusiem, pēc Jali domām, ir tas, ka Dienvidkoreja, noslēdzot pamieru un saņemot ASV drošības garantijas, varēja atgūties no kara sekām. Jali uzsver:
“Dienvidkoreja saņēma nepieciešamo atelpu, kļuva par demokrātisku valsti un ekonomikas tīģeri, kas ir pietiekami bagāts un tehniski attīstīts.”
Līdzīgs ceļš Ukrainai varētu nozīmēt militāru konflikta iesaldēšanu un iespēju koncentrēties uz valsts atjaunošanu. Tas ļautu nostiprināt iekšpolitisko stabilitāti un attīstīt ekonomiku.
Korejas piemērs rāda, ka, neskatoties uz kara radītajiem zaudējumiem, valsts spēj gūt ievērojamu progresu, ja tai tiek sniegta starptautiska palīdzība un drošības garantijas. Taču šeit slēpjas arī viens no būtiskākajiem trūkumiem.
Atšķirībā no Dienvidkorejas, Ukrainai šobrīd nav garantijas, ka pamiera noslēgšana novērsīs jauna konflikta uzliesmojumu. Jali norāda:
“Šobrīd Ukrainā trūkst ASV un citu Rietumu valstu stingru drošības garantiju, kas varētu pasargāt valsti no atkārtotas agresijas.”
Dienvidkoreja, pateicoties ASV klātbūtnei, ir saglabājusi mieru jau vairāk nekā 70 gadus. Šāda garantiju sistēma ir izšķiroša, lai novērstu turpmākus konfliktus un ļautu valstij attīstīties ilgtermiņā. Ukrainas gadījumā situācija ir sarežģītāka, jo politiskā vadība joprojām cīnās par šo garantiju iegūšanu.
Jānis Slaidiņš raidījumā izteica bažas, ka konflikta iesaldēšana bez starptautiska atbalsta un konkrētām drošības garantijām var radīt risku, ka okupētās teritorijas nekad netiks atgūtas:
“Ir jāņem vērā, ka šāds scenārijs varētu nozīmēt kontroles zaudēšanu pār okupētajām teritorijām uz ilgu laiku, līdzīgi kā tas noticis Korejas pussalā.”
Korejas scenārijs balstās uz pamiera noslēgšanu un teritoriju sadalījumu, taču tas arī pierāda, ka iesaldēts konflikts var novest pie būtiskām izmaiņām sabiedrībā un valsts attīstībā. Pēc septiņām desmitgadēm Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja ir kļuvušas par divām būtiski atšķirīgām valstīm – gan ekonomiski, gan ideoloģiski.
Ukrainas gadījumā šāds scenārijs varētu nozīmēt ne tikai teritorijas zaudēšanu, bet arī pastāvīgu draudu klātbūtni pie robežas. Turklāt, kā norāda Jali, šobrīd Ukrainā jau ir sākušies pirmie noguruma simptomi starptautisko partneru vidū, kas varētu vājināt palīdzību ilgtermiņā:
“ASV sabiedrība un partneri Eiropā sāk izjust nogurumu no šī konflikta, un tas rada papildu riskus Ukrainai.”
Noslēgumā jāatzīst, ka “Korejas scenārijs” Ukrainai piedāvā gan iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Tas varētu būt veids, kā izvairīties no ilgstoša kara un dot valstij iespēju attīstīties, taču bez drošības garantijām un starptautiskas palīdzības tas arī var nozīmēt neatgriezenisku teritoriju zaudēšanu.
Kā norāda Jānis Slaidiņš: “Ir jābūt skaidram, ka pamiera noslēgšana pati par sevi nenozīmē uzvaru. Tā ir tikai iespēja pārgrupēties un stiprināties, ja vien ir starptautiska garantiju sistēma.”
Ukrainas politiskajai vadībai un tās sabiedrotajiem ir jāizvērtē, vai šis scenārijs ir stratēģiski pieņemams, ņemot vērā gan tā potenciālos ieguvumus, gan riskus. Tikmēr karš turpinās, un Ukrainas nākotne joprojām ir neskaidra.
